Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) 21.aprīlī informēja, ka bloks plāno atņemt finansējumu Venēcijas biennālei, jo pasākuma rīkotāji nolēmuši atļaut tajā atgriezties agresorvalsts Krievijas pārstāvjiem, raksta “Politico.”
Pēc tikšanās ar ES dalībvalstu ārlietu ministriem Kallasa sacīja, ka laikā, kad Krievija bombardē muzejus, grauj baznīcas un cenšas iznīcināt ukraiņu kultūru, tai nedrīstētu ļaut izrādīt pašai savu. “Krievijas atgriešanās Venēcijas biennālē ir morāli nepareiza, un ES plāno nepiešķirt finansējumu,” uzsvēra Kallasa.
Augstā pārstāve par biennāli izteicās preses konferencē, kas galvenokārt bija veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Ukrainu. Tajā tika runāts par turpmāko militāro un finansiālo atbalstu Kijivai, jaunām sankcijām pret agresoru un centieniem stāties pretī Krievijas dezinformācijas kampaņām.
Viena no pasaulē augstāk vērtētajām mākslās izstādēm, Venēcijas biennāle, plāno pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzņemt krievu māksliniekus, un rīkotāji oar to izpelnījušies plašu kritiku visā Eiropā. Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce paziņojusi, ka boikotēs biennāles atklāšanas pasākumu 9.maijā, ja tajā piedalīsies Krievijas pārstāvji.
Lāce apvienojusi 25 Eiropas valstis, kas kopīgā vēstulē aicināja izslēgt Krieviju no izstādes.
Kopīgajā paziņojumā Latvijas Kultūras ministrija uzsvēra, ka atļauja Krievijai piedalīties dotu sankcionētai agresorvalstij leģimitāti, tuklāt izmantojot Eiropai nozīmīgu kultūras platformu, ko finansiāli atbalsta ES. Ministrija arī brīdināja, ka ar Krievijas paviljonu saistītajām personām ir saikne ar Krievijas valsts struktūrām un prokremliskiem naratīviem.
37 Eiropas Parlamenta deputāti vēstulē, kas nosūtīta Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen) un Kallasai, aicinājuši ES apturēt biennāles finansēšanu, un apsvērt ierobežojumus pret personām, kas saistītas ar Krievijas paviljonu.
Tikmēr Venēcijas biennāles rīkotāji savu lēmumu pamatojuši ar to, ka izstāde esot vieta dialogam, kur māksla paliek šķirta no politikas. Tomēr lielai daļai ES politiķu Krievijas atgriešanās liek uzdot jautājumus, vai kultūras neitralitāte darbojas laikā, kad Ukrainā turpinās asiņains karš.
Lasiet arī: Venēcijas biennāle ļāvusi krieviem piedalīties festivālā; ES draud atņemt finansējumu