Viedokļraksts
Katru gadu Latvijā dzirdam vienu un to pašu – valstij trūkst naudas. Trūkst līdzekļu veselības aprūpei, aizsardzībai, skolām un infrastruktūrai. Vienlaikus ostas zaudē kravas, dzelzceļš atlaiž darbiniekus, bet tranzīta nozare, kas gadiem bija viena no Latvijas ekonomikas balstiem, turpina sarukt. Tikmēr Krievijas ieņēmumi no ostām turpina augt, tranzīta kravu apjomam, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, agresorvalstī ir 10% pieaugums, bet no Baltkrievijas minerālmēslu tranzīta, kas agrāk gāja cauri Baltijas valstīm, Krievijas ieguvums gadā ir aptuveni 486 miljoni eiro.
Dzelzceļš un ostas ir valsts kritiskā infrastruktūra, no kuras atkarīga ne vien ekonomika, bet arī valsts militārā mobilitāte un drošība. Tomēr tās uzturēšanai naudas trūkst un nav arī atbildes, kā to nopelnīt.
Trīs lielo ostu uzturēšanai tiek tērēti aptuveni 15 miljoni eiro gadā (2024.gada dati), un pagaidām tiek lēsts, ka nepieciešami vēl vismaz seši miljoni eiro.
Savukārt dzelzceļa infrastruktūra vairs nespēj sevi uzturēt no lietošanas maksām tādā apjomā kā agrāk un valstij nākas piemest iztrūkstošo. Pretējā gadījumā var tikt apdraudēta gan Latvijas dzelzceļa maksātspēja, gan infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo resursu pieejamība, brīdina dzelzceļa attīstības plāns 2025.-2029.gadam.
Jautājums, kur ņemt visām šīm vajadzībām nepieciešamo naudu ir aktuālāks kā jebkad.
Ja agrākos gados valsts guva vērā ņemamus ienākumus no tranzīta, tagad par to varam aizmirst. Eiropas Savienības sankcijas kravu pārvadājumiem uz Eiropu un trešās pasaules valstīm pa Baltijas valstu kabatām sit spēcīgāk, nekā pa agresora maku.
Pērn Krievijas jūras ostās tranzītu kravu apjoms sasniedza 71,5 miljonus tonnu, no kuriem 11,6 miljoni tonnu bija Baltkrievijas minerālmēsli. Šīs kravas vērts izdalīt atsevišķi, jo iepriekš no to pārkraušanas galvenokārt pelnīja Klaipēdas osta Lietuvā un mazākā mērā arī Rīgas un Ventspils ostas.
Kas patiesībā ieguva no Baltkrievijas minerālmēslu tranzīta slēgšanas caur Baltijas ostām? Atbilde ir nepatīkama. Tā nav ne Latvija. Ne Lietuva. Ne Eiropas Savienība. Ieguvēja ir Krievija. Un tieši šeit sākas stāsts, par kuru Latvijā runā pārāk maz.
No vienas puses valsts meklē miljonus ostu infrastruktūras uzturēšanai. Tiek brīdināts, ka bez papildu finansējuma ostas būs spiestas darboties izdzīvošanas režīmā, jo kravu apjoms vairs nenodrošina pietiekamus ieņēmumus pat infrastruktūras uzturēšanai. Ostu nozare signalizē, ka bez valsts atbalsta ilgtermiņā būs grūti saglabāt konkurētspēju.
No otras puses – mēs klusējot samierināmies ar to, ka tās pašas kravas, kuras agrāk radīja ieņēmumus Baltijas ostām, šodien pelna naudu Krievijas ostām un Krievijas dzelzceļam, kas tikai no pakalpojumiem par Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu gadā pelna aptuveni 486 miljonus eiro.
Tikmēr Latvijas ostās šā gada pirmajā pusē kopumā pārkrauts 15,4 miljoni tonnu, par 11% mazāk nekā pirms gada. Vēl drūmāka aina ir ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu. 2026. gada pirmajos sešos mēnešos pa dzelzceļu pārvadāti 3,58 miljoni tonnu kravu – par 18,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Tikai desmit gadu laikā kopējais dzelzceļa kravu apjoms ir samazinājies par 85%, bet tranzīts caur ostām – par 90%.
Šajā stāstā visvairāk pārsteidz nevis zaudētie miljoni, bet attieksme pret tiem. Mēs uzvedamies tā, it kā šie ienākumi būtu vienkārši pazuduši. Taču tie nav pazuduši. Tie nav izkūpējuši gaisā. Tie nav pazuduši līdz ar sankciju ieviešanu. Tie vienkārši ir mainījuši adresi.
Nauda, kas agrāk radīja darba vietas Baltijas ostās, uzturēja dzelzceļa infrastruktūru, papildināja valsts budžetu un deva darbu tūkstošiem cilvēku, šodien nonāk Krievijas transporta nozarē. Mēs runājam par miljoniem, kuru pietrūkst Latvijas ostām, kamēr Krievija no šīm pašām kravām nopelna simtiem miljonu.
Tas rada neērtu, bet ļoti svarīgu jautājumu. Vai Eiropas sankciju mērķis bija atņemt ienākumus agresorvalstij, vai arī netīšām radīt tai jaunu peļņas avotu?
Ja kravas turpina ceļu uz pasaules tirgiem tikai caur Krievijas ostām, tad zaudētāji ir Baltijas valstis. Savukārt ieguvēja ir valsts, kuras ekonomiku Eiropa cenšas vājināt.
Grūti atrast vēl spilgtāku piemēru tam, kā ģeopolitisku lēmumu ekonomiskās sekas var izrādīties pilnīgi pretējas sākotnēji iecerētajam.
Lasiet arī:
VIDEO | Slēgti divi stiprajās lietavās izskalotie autoceļi
VIDEO | Ukraina plānojusi uzbrukt Krievijai – Simonjana attaisno uzbrukumu ukraiņiem
Vai viegli būt jaunai meitenei – top spēlfilma ar Raimondu Vazdiku galvenajā lomā