Eiropas Centrālā banka (ECB) apņēmusies saglabāt bāzes procentu likmi 2% apmērā, bet ir arī gatava to paaugstināt, ja notikumi Tuvajos Austrumos veicinās ilgstošu inflācijas pieaugumu eirozonā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Kopš ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai naftas un gāzes cenas ir ievērojami kāpušas, radot bažas, ka augstākas energoresursu izmaksas cels patēriņa cenas eirozonā, kas lielā mērā paļaujas uz ievesto degvielu.
Finanšu tirgi pašlaik prognozē, ka inflācija gada laikā pārsniegs 3%, un pēc tam, turpmākajos četros gados, atkal lēnām noslīdēs līdz ECB noteiktajai 2% inflācijai. Tiek lēsts, ka līdz decembrim divreiz tiks celtas procentu likmes, pat ja ekonomisti vēl nesaskata izmaiņas.
Eirozonas centrālo banku vadītāji jau brīdinājuši, ka karš paaugstinās inflācijas līmeni un palēninās ekonomisko izaugsmi. Tomēr iespaida apmērs atkarīgs arī no konflikta ilguma, un tas pašlaik nav prognozējams. Tas nozīmē, ka ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) un viņas kolēģi, visticamāk, pieturēsies pie signālu došanas, nevis reālām darbībām, tā apstiprinot, ka nespers pārsteidzīgus soļus.
Uzņēmuma “Absolute Strategy” procentu likmju stratēģijas nodaļas vadītājs Ibrahīms Rahbari sacīja, ka
ECB negrasās tuvākajā laikā celt procentu likmes, tomēr tajā pašā laikā vēlas aicināt būt vērīgiem un uzmanīgiem.
Starptautisko norāķinu banka atgādinājusi, ka centrālajām bankā vajadzētu raudzīties tālāk par īslaicīgiem piegāžu ierobežojumiem, tādiem kā pašlaik slēgtais Hormuza šaurums, tomēr daudzi ECB politikas veidotāji atceras energoresursu cenu pieauguma radīto inflācijas lēcienu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, kas arī sākotnēji tika uztverts kā pārejošs. Kopā ar citu pasaules daļu centrālajām bankām, arī ECB bija spiesta strauji celt aizdevumu procentu likmes, un saņēma kritiku par novēlotu rīcību.
ECB 19.martā sniegs atjaunotas ceturkšņa izaugsmes prognozes, tomēr tās vēl pilnībā neatspoguļos karadarbības Irānā ietekmi uz energoresursu cenām. Tāpat tiks piedāvāti scenāriji ekonomiskajai izaugsmei tad, ja konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs, un arī gadījumam, ja tas noslēdzas. Bērklija ekonomisti sacīja, ka ECB varētu celt procentu likmes, ja jēlnaftas cena pieturēsies ap 100 dolāru par barelu līmenī (apmēram tāda ir pašreizējā cena), un dabas gāzes cena sasniegs 70 eiro par megavatstundu (18.martā dabasgāzes cena bija apmēram 55 eiro par megavatstundu).
Vērtspapīru tirgi jau gatavojas, ka valdības, atbildot uz karu Irānā, vairāk aizņemsies.
Lasiet arī: Siliņa sola “iespaidīgu” virspeļņas nodokli degvielas tirgotājiem