Kariņš būtu gatavs vadīt valdību arī 14.Saeimā

Pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir gatavs kļūt par premjeru arī nākamajā valdībā.

Vaicāts, vai ir gatavs uzņemties jaunās valdības vadītāja amatu, Kariņš atbildēja ar «jā», ja varēs vienoties un izveidot koalīciju, kā arī būs Saeimas vairākums, kas viņu atbalstītu.

Otrdien, 4.oktobrī, Jaunā vienotība plānojusi sākt runāt ar daļu no citām 14.Saeimā ievēlētājām partijām, pastāstīja JV politiķis.

JV gatava runāt ar Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un Progresīvo pārstāvjiem, lai primāri pārrunātu nākamās valdības paveicamos darbus.

Uz jautājumu, vai koalīciju varētu veidot trīs lielākās vai četras no minētajām partijām, Kariņš atzīmēja, ka «valstij vislabāk būtu» plašāka koalīcija, kas nodrošina lielāku stabilitāti un lielāku varbūtību, ka valdība var nostrādāt visus četrus gadus.

Ņemot vērā līdz šim publiski izskanējušo, Kariņš pauda, ka starp minētajām četrām partijām neredz tādas iekšējās pretrunas, kas tām neļautu atrast vienošanos.

Premjers gan atzīmēja, ka primārais jautājums ir izrunāt ļoti svarīgos programmātiskos jautājumus.

Šodien, 3.oktobrī, tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu ticis pārrunāts, kā JV saredz tālāk ejamo ceļu, lai atrastu vairākumu Saeimā, kas var vienoties par kopīgu programmu, skaidroja Kariņš.

Kā pauda pašreizējās valdības vadītājs

Nākamās valdības veidotājiem jābūt līdzīgam redzējumam par valsts attīstību, Latvijas drošību, mūsu ekonomisko attīstību un izglītības sistēmas straujāku pāreju uz tādu kvalitāti, kas veicina konkurētspējīgu ekonomiku.

Jaunajā Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.

Kopā 14.Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un balsot bija iespējams 1 055 vēlēšanu iecirkņos. Šo Saeimas vēlētāju aktivitāte ir bijusi augstāka nekā 13. un 12.Saeimas vēlēšanās, kad uz vēlēšanu iecirkņiem devās attiecīgi 54,6% un 58,85% vēlētāju.

Lasiet arī: NA un AS vēlētos veidot trīs partiju koalīciju kopā ar JV

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas