AS Latvijas gāze (LG) vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Komentējot to, ka LG apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka Latvijas gāzes nosaukums ir maldinošs – ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu Krievijas gāze.
«Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība.»
«Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm,» teica Kariņš, uzsverot, ka ar LG teikto jābūt uzmanīgiem.
Turpretī AS Conexus Baltic Grid ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai.
Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.
«Gāzes pietiks. Patlaban Latvijas gāze ir publiskais tirgotājs – tam ir pienākums apgādāt mājsaimniecības. Tik ilgi, kamēr viņi pildīs šo pienākumu, gāze, kas ir zem zemes, ies mājsaimniecībām,» sacīja premjers.
«Ja gadījumā Latvijas Gāze atteiksies, nespēj vai diezin ko pildīt šo pienākumu, tad šo pienākumu nodrošinās valsts uzņēmums Latvenergo sadarbībā ar Conexus.»
AS Latvijas gāze grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Kalvītis skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt.
«Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt,» skaidroja Kalvītis.
Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc Latvijas Gāze pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus.
No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.
Kalvītis arī atkārtoja iepriekš publiski pausto, ka viņam nav skaidrs valdības lēmums par noteikta gāzes apjoma rezervēšanu mājsaimniecībām un nepieļaušanu, ka tas tiek izmantots citiem mērķiem.
«Mēs šobrīd juridiski vērtējam šo situāciju, un, protams, konsultējamies, kā šo situāciju risināt kopā ar Ekonomikas ministriju (EM). Mēs nesaprotam jēdzienu «rezervācija». Nav tāda jēdziena. Pie tam tā ir pat ne mūsu, bet mūsu klientu mantas rezervācija. To nevar nekā savādāk saprast – tā ir kaut kāda veida nacionalizācija,» intervijā TV3 sacīja Kalvītis.
Kā ziņots, Latvijas gāze 1.septembrī paziņoja, ka tai piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh).
Ar tādu daudzumu nepietiekot mājsaimniecību nodrošināšanai ziemā, līdz ar to uzņēmums atkārtoti uzsver, ka tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.
Lasiet arī: Inčukalna krātuvē Latvijas gāzei ir tikai 0,29 TWh dabasgāzes; nav pietiekami mājsaimniecībām
Vienlaikus, neskatoties uz minēto Latvijas gāzei piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.
Jau ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu LG ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē.
Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.
EM iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz Latvijas gāzes vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.
Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid (Conexus) apliecināja, ka LG dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.
Pretēji Latvijas gāzes apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, Conexus norāda, ka LG dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.
Conexus gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un Conexus ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.
Latvijas gāzes ielākie akcionāri ir Krievijas Gazprom (34%), fonds Marguerite Gas II.S.a.r.l. (28,97%), Vācijas kompānija Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) un SIA Itera Latvija (16%).
