Pēc ASV triecieniem Irānai problēmas pārņēmušas ne tikai Tuvo Austrumu reģionu, bet skar visu pasauli – pieaug naftas cenas, krītas akciju vērtība un traucēta aviosatiksme, savukārt Eiropas valstis nodarbina ne tikai nepieciešamība izvest savus pilsoņus no karadarbības zonas, bet arī nespēja ieņemt vienotu nostāju Irānas jautājumā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Kopš ASV un Izraēlas kopīgā uzbrukuma Irānai pašā februāra nogalē Eiropa ir šķietami nekoordinēta, un vērojamas krasas viedokļu atšķirības par to, kā būtu nepieciešams rīkoties. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess (Pedro Sanchez) un Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) nosodījuši ASV rīcību, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer) sākotnēji neļāva amerikāņiem izmantot britu militārās bāzes, bet pēc tam pārdomāja, savukārt Vācija kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) viesojies Baltajā namā, kur uzmanīgi laipoja, lai neaizvainotu ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump).
Katra Eiropas valsts – pilnīgi saprotami – ir nobažījusies par savu pilsoņu drošību, un domā par to, kad un kā evakuēt desmitiem tūkstošus cilvēku, kuri atrodas Tuvajos Austrumos. Tāpat bažas rada iespaids, ko karš Tuvajos Austrumos atstās uz patērētājiem Eiropā, piemēram, kā tas ietekmēs degvielas un attiecīgi pārtikas cenas. Triecienu Eiropas ekonomikai jau radījusi Krievijas agresija, Maskavai četrus gadus izvēršot karu pret Ukrainu.
Politiski Eiropa cenšas rast vienotu nostāju. Kontinenta lielais trijnieks – Francija, Vācija un Lielbritānija – sākotnēji spēja sniegt vienotu paziņojumu, brīdinot Irānu, ka tās ir gatavas aizstāvēties, ja Tehreāna neizbeigs uzbrukumus. Pēc tam Lielbritānija tomēr piekritusi ļaut ASV izmantot tās militārās bāzes, lai amerikāņi varētu veikt triecienus par irāņu raķešu palaišanas objektiem, tomēr
Tramps izrādījis neapmierinātību, norādot, ka Lielbritānija varētu rīkoties aktīvāk.
Galvenais eiropiešu apsvērums ir novērst atsvešināšanos no Trampa, un viņi cer, ka konflikts Tuvajos Austrumos nenovērsīs ASV prezidenta domas no cita konflikta risināšanas, tas ir, miera panākšanas Ukrainā. Tomēr jautājums ir par to, vai dažu Eiropas valstu līderu izvairīgā attieksme pret ASV darbību likumību Venecuēlā vai Irānā nav zināma krēslas zona. Eiropieši bieži norādījušu, ka viņus vada kopīgas vērtības, un viena no galvenajām ir starptautisko likumu ievērošana.
Spānijas Sančess izteicies skaidri. Viņš sociālajos tīklos norādīja, ka var gan iestāties pret naidīgu režīmu, kas šajā gadījumā ir Irāna, gan tajā pašā laikā būt pret nepamatotu, bīstamu militāro iejaukšanos, kura ir pretrunā starptautiskajiem likumiem. Pēc tam, kad Spānija informēja, ka tās militārās bāzes nedrīkst izmantot triecieniem Teherānai, 2.martā amerikāņu lidmašīnas pameta spāņu bāzes. “Politico” raksta, ka Sančess kritizējis ASV un Izraēlu par uzbrukumiem Irānai, pirms tās jautājumu apspriedušas ar starptautisko sabiedrību, un nosodīja uzbrukumu, kas ieraušot visu reģionu terorā un nesīšot nestabilitāti visā pasaulē. Madrides lēmums 3.martā izsauca asu Trampa reakciju, un viņš solījies saraut visas tirdzniecības saites ar Spāniju.
Amerikānis arī uzsvēra, ka viņam nav vajadzīga Spānijas atļauja, lai izmantotu tās teritorijā esošās militārās bāzes.
Arī Francijas prezidents norādījis, ka triecieni Irānai ir veikti, neņemot vērā starptautiskos likumus, un Parīze tos nevar atbalstīt. Kamēr Vācijas kanclers 3.martā centās izvairīties no tiešas Trampa kritizēšanas, Makrons nostājās Sančesa pusē. “Politico” vēsta, ka Makrons uzrunā sacīja – par spīti tam, ka Tramps tic situācijas atrisinājumam dāzu dienu vai nedēļu laikā, konfliktam nav saredzams gals. Francūzis teica, ka triecieni, lai vājinātu Irānu, turpināsies, un līdz ar to sagaidāmi arī Irānas atbildes triecieni objektiem viša Tuvo Austrumu reģionā. Makrons sniedzis palīdzību Kiprai, uz turieni nosūtot pretgaisa aizsardzības sistēmas, un norādīja, ka Kiprai kā Eiropas Savienības dalībvalstij, ar kuru parakstīts stratēģiskās sadarbības līgums, nepieciešams atbalsts.
Tikmēr Eiropas Savienības kopējā atbilde ir neskaidra. Bloka ārlietu ministru kopējā paziņojumā netika izteikts atbalsts režīma maiņai Irānā, tajā pašā laikā to sociālajos tīklos pauda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula vod der Leyen), rakstot, ka Irānā steidzami nepieciešamas uzticamas pārmaiņas.
“Reuters” raksta, ka Vācijas kanclers, tiekoties ar Trampu Baltajā namā, norādījis –
ne ASV, ne Izraēla nav lūgusi Vācijai tieši iesaistīties konfliktā.
Viņš uzsvēra, ka ir vienisprātis ar ASV par nepieciešamību atbrīvoties no Irānas režīma, un tikšot runāts arī par, ko darīt, kad triecieni beigsies. Arī Tramps uzsvēra, ka amerikāņi neprasa Vācijas karavīru nosūtīšanu uz konflikta zonu, pietiekot ar to, ka vācieši ļauj izmantot militārās bāzes.
Saspringtajā situācijā eiropieši cenšas stiprināt savstarpējo sadarbību un veidot aizsardzības sistēmas, kas mazāk balstās uz ASV palīdzību, tomēr arvien lielāks kļūst arī izaicinājums rast vienotu nostāju.
Lasiet arī: Netanjahu plāns Irānai: noderēs gan draudzīga valdība, gan iekšējais haoss
Lasiet arī: Eiropa sāk pilsoņu evakuāciju no Tuvajiem Austrumiem