Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 26.decembrī izteicis ultimātu Ukrainai, kas iekļauj arī visu okupēto teritoriju atdošanu agresoram, raksta aģentūra Reuters.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 25.decembrī izteicis sarunu piedāvājumu, kurā paredzēts apspriest arī teju piektdaļas Ukrainas teritorijas atdošanu okupantiem, bet Kijiva un rietumvalstis piedāvājumu noraidījušas. Krievijas armija turpina smagi apšaudīt Ukrainas apdzīvotās vietas. Kijiva norāda, ka plāno cīnīties tik ilgi, līdz Krievija aizies no tās teritorijas.
Lavrovs Krievijas medijam TASS 26.decembra vakarā sacīja: «Ienaidnieks labi zina mūsu prasības: demilitarizācija un denacifikācija Ukrainas teritorijā un drošības draudu novēršana.
Ideja ir vienkārša – piepildiet mūsu prasības paši savā labā. Citādāk jautājumu atrisinās Krievijas armija.»
Krievija iebrukumu Ukrainā sāka 24.februārī, un nodēvēja to par «speciālo militāro operāciju», lai atbrīvotu Ukrainu no nacisma, kas esot bijis drauds Krievijai. Kijiva un rietumvalstis norāda, ka tā ir vienkārši nelikumīga teritoriju sagrābšana. Lai gan Maskava plānoja ātru uzbrukumu, karadarbība noris jau 11 mēnesi, un to iezīmē Krievijas zaudējumi kaujās un Ukrainas veiksmīgā aizsardzība.
Tiek uzskatīts, ka Ukrainas lidrobots sasniedzis Krievijas gaisa spēku bāzi vairākus simtus kilometru no tās robežas un izraisījis sprādzienu galvenajā bumbvedēju aviācijas bāzē. 26.decembrī Maskava paziņoja, ka Engelsa gaisa spēku bāzē notriekusi lidrobotu, kas esot ukraiņu. Miruši trīs Krievijas karavīri. Ukraina nekomentēja notikušo. Engelsa militārajā lidlaukā incidents notika arī 5.decembrī. Kamēr Ukraina sociālajos tīklos informējusi, ka iznīcinātas vairākas lidmašīnas, Krievijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka tehnika nav cietusi.
Krievijas spēki mēnešiem ilgi bijuši iesaistīti sīvās kaujās Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos, kur it kā aizstāv teritorijas, kuras Maskava septembrī pēc neatzīta referenduma pasludināja par Krievijas sastāvdaļu. Ukrainas armijas vadība paziņojusi, ka Krievijas spēki Donbasā 26.decembrī veikuši 19 triecienus, un Maskava informē, ka pavirzījusies uz priekšu un tās artilērijas triecieni veikti pa 63 ukraiņu vienībām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka situācija gar frontes līniju ir smaga un sāpīga:
«Bahmuta, Kreminna un citas vietas Donbasā šobrīd prasa īpaši daudz uzmanības. Okupanti izmanto visus resursus, kas tiem pieejami – un tas ir ievērojams apjoms – lai pavirzītos uz priekšu.»
Prezidents arī piebilda, ka Krievijas uzbrukumi energoinfrastruktūrai ir atstājuši bez elektrības teju deviņus miljonus iedzīvotāju. Tā ir gandrīz puse no visas valsts populācijas.
Kijivas elektroapgādes uzņēmuma YASNO vadītājs Sergejs Kovaļenko sacījis – lai gan situācija pilsētā uzlabojas, joprojām sagaidāmi pārrāvumi.
Putins 26.decembrī Maskavā pulcēja Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstu līderus uz samitu. Ukraina jau sen ir izstājusies no NVS. Krievijas ieilgušais iebrukums Ukrainā ir pārbaudījums tās statusam NVS valstu vidū. Lai gan Putins televīzijā pārraidītajos fragmentos no samita tieši neatsaucās uz karu, viņš sacījis, ka draudi drošībai Eirāzijā arvien pieaug, un it īpaši daudz draudu nākot no ārpuses. «Mums diemžēl jāatzīst, ka arī sadraudzības valstu starpā rodas nesaskaņas,» sacīja Putins.
Lasiet arī: Ijabs: jāatrod tiesisks veids iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanai
