Ukrainas armija ziņo, ka tai izdevies atgūt plašas teritorijas, kamēr krievu armija atkāpjas no Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas, raksta BBC.
Ukraiņi vēsta, ka ir izdevies atbrīvot Sņihurivku, apmēram 50 kilometrus uz ziemeļiem no Hersonas. Kijiva ziņo arī par ievērojamu frontes līnijas pārvietošanos Hersonas virzienā, dažviet izdevies pavirzīties uz priekšu pat septiņus kilometrus. Krievija savukārt paziņojusi, ka tā sāk izvest karaspēku no pilsētas, kas ir tās būtiskākais ieguvums kara laikā, tomēr tas var prasīt nedēļas.
Maskavas 9.novembra paziņojums tiek uztverts kā pamatīgs solis atpakaļ, tomēr Ukrainas amatpersonas ir skeptiski noskaņotas un brīdina, ka tas var būt arī slazds. Nedēļas vidū nebija nekādu pazīmju, ka Krievijas armija masveidā atstātu Hersonu. Ukrainas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Valerijs Zalužnijs 10.novembrī norādīja, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt atkāpšanos, bet informēja, ka Ukrainas spēkiem izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu. Zalužnijs pastāstīja, ka Ukrainas karavīri ir pavirzījušies uz priekšu divās frontēs Dņepras rietumu krastā Hersonas apkārtnē un atguvuši kontroli pār 12 apdzīvotām vietām. Publiski pieejamā video redzams, kā vietējie iedzīvotāji ar gavilēm sagaida Ukrainas karavīrus acīmredzot pēc Sņihurivkas atbrīvošanas.
Sņihurivka atrodas svarīgās krustcelēs un ir būtisks Mikolajivas apgabala dzelzceļa satiksmes punkts.
Mikolajivas teritoriālā administrācija savā kanālā saziņas tīklā Telegram paziņoja, ka ir saņemtas labas ziņas. Pēc tam tika izvērstas arī spekulācijas, ka Ukrainas karaspēkam jau ir izdevies sasniegt Hersonas nomali. Britu raidkanālam BBC nav izdevies gūt apstiprinājumu Ukrainas jaunākajiem panākumiem, bet zināms, ka tie ir ievērojami.
Hersona bija pirmā un vienīgā apgabala galvaspilsēta, kas krita krievu rokās pēc iebrukuma Ukrainā. No septembra beigām pēc tā dēvētajiem «referendumiem» Kremlis to uzskata par savu teritoriju, tomēr starptautiskā sabiedrība nav atzinusi Hersonu par Krievijas daļu. 9.novembrī Maskava paziņoja, par plāniem atkāpties no Dņepras rietumu krasta, jo vairs nespēj apgādāt pilsētu. Vladimirs Putins nepiedalījās paziņojumam veltītajā preses konferencē.
Ģenerālis Zalužnijs teica, ka Krievijai nav bijis citu iespēju kā bēgt, pēc tam, kad ir iznīcinātas tās piegādes līnijas un sagrauta komandstruktūra.
Pēc tam Ukraina paziņoja, ka Krievijai būs nepieciešama vismaz nedēļa, lai pamestu pilsētu un nav iespējams precīzi paredzēt ienaidnieka rīcību. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) norādīja, ka Krievija izjūt spēcīgu spiedienu, bet ir svarīgi novērot turpmāko situāciju. Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Bens Voless (Ben Wallace) informēja, ka Krievija veido aizsardzības līnijas Dņepras austrumu krastā, izmantojot betona konstrukcijas. Komentējot Krievijas atkāpšanos, Voless teica: «Pasaulei nevajadzētu būt pateicīgai Krievijai – tā tikai atgriež nozagtās teritorijas.»
Ukrainas prezidenta padomnieks sacīja, ka ir par agru svinēt – Krievija, visticamāk, vēlas pārvērst Hersonu par «mirušo pilsētu», to mīnējot un apšaudot no attāluma. Tas papildinās kritušo un ievainoto skaitu, kas, saskaņā ar ASV datiem, Ukrainas pusē jau ir pārsniedzis 100 000 militārpersonu un 40 000 civiliedzīvotāju. ASV arī paziņojusi par 400 miljonu vērtu militārās palīdzības paketi Ukrainai. Tajā iekļauta arī Avenger pretgaisa aizsardzības sistēma un Hawk raķetes.
Lasiet arī: Zelenska padomnieks Podoļaks: Neredzam, ka Krievija grasītos atstāt Hersonu bez cīņas
