Filma Bārbija visā pasaulē pieredz savu zvaigžņu stundu ar ievērojamiem pirmizrādes pasākumiem un plašu atzinību. Filmas globālā popularitāte ir piesaistījusi arī kibernoziedznieku uzmanību, kuri izmanto filmas panākumus, lai dažādos veidos pievērstu cilvēku uzmanību un viņi iekristu krāpnieku izliktajos slazdos.
IT drošības kompānijas NOD Baltic eksperti brīdina, ka apdraudēti ir arī iedzīvotāji Latvijā un aicina būt uzmanīgiem tiešsaistē, neuzķeroties uz viltus filmu, vīrusiem un citām krāpniecības metodēm.
Pēdējo nedēļu laikā tiešsaistē ir parādījušās vairāk nekā 100 jaunas ļaunprātīgas programmas, kuru nosaukumā ir vārds Barbie.
Ļaunprātīgo programmu faili ir dažādi, taču visbiežāk tie ir pazīstamie .html un .exe faili.
Lielākoties ļaunprogrammatūras maskējas kā viltus filma, kuru iespējams lejupielādēt, kā arī ar Bārbiju saistīti vīrusi un viltus videoklipi, kas ved uz lapām, kur iespējams iegūt bez maksas vai iegādāties filmas biļetes, bet patiesībā ir paredzētas personīgo datu nolaupīšanai.
NOD Baltic IT inženieris Egils Rupenheits norāda, ka pēdējo gadu notikumi ir uzskatāmi parādījuši, ka kibernoziedzinieki arvien biežāk izmanto sabiedrībā aktuālas tēmas, lietas u.c., savās afērās.
“Ārkārtējā situāciju ar Covid-19 izplatību pavēra plašas iespējas krāpniekiem, kuri izveidoja ļaunprātīgas kampaņas un pelnīja uz cilvēku satraukuma rēķina. Pērn, kad Krievija iebruka Ukrainā, kibernoziedznieki izmantoja šo notikumu, lai spēlētu uz jūtām un cilvēkus aicināja ziedot, patiesībā tos apkrāpjot un nozogot viņu personīgos datus. Noraizējusies sabiedrība, pārmērīgs pieprasījums pēc precēm, kuru krājumi ir izsīkuši, masveida dezinformācija sociālajos medijos vai notikums, kam seko visa pasaule – tas viss rada lielas iespējas kibernoziedzniekiem mēģināt apkrāpt cilvēkus, kamēr viņi ir viegli iespaidojami un ieinteresēti.
Kibernoziedznieki rūpīgi seko līdzi dažādām pasaules aktualitātēm un šobrīd to redzeslokā ir filma Bārbija,” stāsta Rupenheits.
Rupenheits uzsver, ka internetu burtiski ir pārņēmusi Bārbijas mānija – vārds Bārbija ir viens no meklētākajiem internetā, kā arī ar Bārbiju saistītās tēmas plaši tiek apspriestas sociālajos tīklos.
“ Lai arī līdz šim aktīvākā kibernziedznieku aktivitāte novērota ASV, taču pēc filmas pirmizrādes Eiropā, tai skaitā Latvijā, varam sagaidīt, ka arī mūs sasniegs dažādas krāpnieku metodes. Jāatceras, ka apdraudējumiem internetā nav ģeogrāfisko robežu un šobrīd jābūt piesardzīgiem ar visu, kas satur vārdu Bārbija, piemēram, uznirstošajām reklāmām, vilinošiem piedāvājumiem iegūt bezmaksas biļetes, e-pasta sūtījumiem ar ļaunprātīgām saitēm. Vecākiem jābrīdina savus bērnus piesargāties no piedāvājumiem, piemēram, laimēt Bārbiju,” norāda Rupenheits.
Kibernoziedzinieki patstāvīgi meklē jaunas iespējas, kā savas krāpnieciskās shēmas padarīt pievilcīgākas un ticamākas.
Savukārt cilvēkiem jābūt vērīgiem un jāņem vērā vairākus ieteikumus, lai nekļūtu par kibernoziedznieku upuri.
Pirmkārt, izvēlieties uzticamus un atpazīstamus uzņēmumus. Filmas Bārbija kontekstā tas nozīmē iegādāties biļetes jums pazīstamu kinoteātru interneta vietnēs – vēlams to darīt, nevis uzklikšķinot uz reklāmas, bet apmeklējot kinoteātra lietotni (to lejupieklādē no AppStore vai Google Play) vai mājas lapu, tās adresi ievadot interneta pārlūkā.
Krāpnieki mēdz atvērt viltus tiešsaistes biļešu kases – biļetes jūs, protams, neiegūsiet, taču kibernoziedznieki būs ieguvuši peļņu un iespējams nozaguši jūsu bankas vai citus sensitīvus datus.
Otrkārt, filmas skatieties tiešsaistē tikai uzticamu straumētāju aplikācijās vai vietnēs. Neuzķerties uz piedāvājumiem filmu Bārbija lejupielādēt vai skatīties tiešsaistē! Ja tiek atrast piedāvājums straumēt kaut ko tādu, kas ir ar lielām atlaidēm bez maksas vai nav pieejams kinoteātros, iespējams, tā ir krāpniecība.
Treškārt, ja ir uzklikšķināts uz reklāmas vai e-pastā saņemtās saites, jāpievērš uzmanība atvērtajai lapai. Tiešsaistes krāpnieki mēdz ļoti precīzi atdarināt pazīstamu zīmolu lapas, taču krāpniecību var atpazīt pārbaudot, vai zīmola nosaukums ir pareizi uzrakstīts adrešu laukā, vai tekstos nav gramatikas kļūdu vai dizains atbilst, par ko varat pārliecināties jaunā logā atverot šī paša zīmola mājas lapu.
Rupenheits atgādina, ka pērn ESET Latvija un Nielsen veiktās aptaujas dati pārsteidz –
katrs desmitais (13%) Latvijas iedzīvotājs nav instalējis kādu no pieejamajām pretvīrusu programmām savās viedierīcēs.
Ceturtkārt, Rupenheits aicina sabiedrību rūpēties par savu ierīču drošību – to var paveikt regulāri lejupielādējot telefonā un datorā sistēmu atjauninājumus, kurus regulāri izlaiž visu operētājsistēmu un programmu izstrādātāji, kā arī lietojot pretvīrusu programmatūras, kuru uzdevums ir pasargāt no dažāda veida vīrusiem un ļaunprātīgas programmatūras.
Lasiet arī: Igaunijas politiķis: Auto nodoklis varētu būt augstāks – 1000 eiro gadā
