Trešdien, 16.aprīlī, publicētajā oficiālajā dokumentā teikts, ka Ķīna, cenšoties pilnībā pārveidot izglītības sistēmu, integrēs mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas un lietojumprogrammas mācību darbā, mācību grāmatās un skolu mācību programmās, atsaucoties uz iestāžu ziņoto, vēsta “Reuters”.
Plāns, kas izstrādāts skolēniem un skolotājiem pamatskolās, vidusskolās un augstskolās, tiek īstenots laikā, kad Ķīna, pasaules otrā lielākā ekonomika, cenšas veicināt inovācijas un rast jaunus veidus ekonomikas izaugsmei.
Ķīnas Izglītības ministrija norādīja, ka mākslīgā intelekta popularizēšana skolās palīdzēs “attīstīt skolotāju un skolēnu pamatprasmes” un veidot “inovatīvu talantu konkurētspēju”.
Skolēniem šādas pamatprasmes ietver gan patstāvīgu domāšanu un problēmu risināšanu, gan komunikāciju un sadarbību, teikts ministrijas tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā.
Tā piebilda, ka mākslīgā intelekta izmantošana ļautu izveidot inovatīvākas un izaicinājumiem bagātākas klases.
Šie pasākumi tiek veikti pēc tam, kad Ķīnas universitātes sāka piedāvāt MI studiju kursus un paplašināja studentu uzņemšanu pēc tam, kad janvārī jaunuzņēmums “DeepSeek” pievērsa pasaules uzmanību, ieviešot konkurētspējīgu lielvalodu modeli, kura izstrāde salīdzinājumā ar ASV analogu (ChatGPT) izmaksāja lētāk.
Tajā pašā mēnesī Ķīna arī iepazīstināja ar savu pirmo valsts plānu, lai līdz 2035.gadam kļūtu par “spēcīgu izglītības valsti”, kura mērķis ir izmantot inovācijas, lai efektīvāk sasniegtu šo mērķi.
Izglītības reforma tiek īstenota arī tirdzniecības strīda ar ASV laikā. ASV ceturtdien, 17.aprīlī, paziņoja, ka Ķīnai, tās pretpasākumu dēļ, tagad draud līdz pat 245% muitas tarifi.
Neraugoties uz šo spiedienu, Ķīna apgalvo, ka tā neiesaistīsies, kā to dēvē Ķīna, “tarifu skaitļu spēlē”, un ir iecēlusi jaunu tirdzniecības sarunu vedēju, lai, iespējams, risinātu pieaugošo konfliktu.
Vašingtona paziņoja, ka Tramps ir gatavs noslēgt tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu, bet Pekinai būtu jāsper pirmais solis, uzstājot, ka Ķīnai ir vajadzīga “mūsu nauda”.
Lasiet arī: Katra otrā Igaunijā apēstā ola ir vietējā ražojuma: pērn saražoti 189,5 miljoni olu
