Ķīnas prezidents gatavojas draudzības vizītei Maskavā

Par spīti milzīgajam spiedienam no starptautiskās sabiedrības, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins gatavojas vizītei Maskavā, lai apciemotu savu seno draugu, kurš tagad ir kļuvis par pasaulē meklētāko noziedznieku, raksta Politico.

Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa lomu nelikumīgā ukraiņu bērnu deportācijā uz Krieviju. Tomēr tas neattur Sji, kurš jau ir lauzis Ķīnas Komunistiskās partijas normas un marta sākumā formāli nostiprināja atrašanos prezidenta amatā uz trešo termiņu pēc kārtas.

Kādēļ laikā, kad rietumi arvien aizdomīgāk raugās uz Pekinas militārajiem mērķiem un ap Ķīnas uzņēmumiem, piemēram, TikTok, virmo esošas un potenciālas izmeklēšanas epizodes, Sji ir tik apņēmības pilnas stāvēt līdzās Putinam?

Pirmkārt, Pekinas pasaules redzējums pieprasa stratēģisku tuvumu Krievijai. Pēc Pekinas līderu domām, ASV ar Eiropas valstu atbalstu ir aizšķērsojusi Ķīnai ceļu uz pasaules līderes lomu, un arī Ķīnas tiešie kaimiņi, sākot no Japānas līdz Indijai, drīzāk attiecas pret to skeptiski nekā atbalsta. Ķīnas valsts ziņu aģentūra Xinhua Sji vizītes gaidās norādīja, ka «papīra tīģeri, tādi kā ASV, nav Ķīnai drauds». Tajā pašā publikācijā nosodīta ASV vēlme piemērot Ķīnai sankcijas, ja tā militāri atbalstīs Krieviju, un teikts, ka

jo vairāk ASV centīsies iznīcināt Ķīnu un Krieviju, jo vairāk tās viena otru atbalstīs.

Tas ir viedoklis, kas ir līdzīgs Kremļa uzskatiem. Marta sākumā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, Vašingtona nevēlas izbeigt karu, un darīs visu, lai tas turpinātos.

Vēl kāds aspekts, kas ir būtisks Sji un Putina draudzībai, ir abu prezidentu samērā līdzīgā dzīves pieredze. Kārnegi Starptautiskā miera fonda pētnieks Aleksandrs Gabujevs (Alexander Gabuev) sacīja: «Viņu vecuma atšķirība ir tikai seši mēneši. Abu tēvi cīnījās 2.pasaules karā… Abiem bija diezgan sarežģīta jaunība. Abiem ir meitas. Viņi abi arvien vairāk ir kā imperators un cars, vienlīdz apsēsti ar revolūcijām.» Viņu draudzība sākās 2013.gadā, kad abi tikās Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības forumā. Turpat kopīgi nosvinēta Putina dzimšanas diena, un abi atraduši pietiekami daudz kopīga, lai dibinātu draudzīgas attiecības.

Vairākus gadus vēlāk Sji piešķīra Putinam Ķīnas pirmo Draudzības medaļu.

Ķīnas prezidents medijiem sacīja: «Viņš ir mans labākais draugs. Lai arī kādas svārstības piedzīvotu starptautiskā situācija, Ķīna un Krievija vienmēr par prioritāti uzskata savstarpējo attiecību attīstīšanu.» Sji ir turējies pie saviem vārdiem, pat pēc tam, kad Putins iebruka Ukrainā. Vien dažas nedēļas pirms tam Putins apmeklēja Pekinu un parakstīja bezierobežojumu sadarbības līgumu. Ķīnas amatpersonas ir izvairījušās no Krievijas nosodīšanas, un pat nesauc notikumus Ukrainā par karu, toties atbalso Kremļa retoriku, ka pie kara vainojama NATO vēlme paplašināties.

Šobrīd bažas rietumos raisa Pekinas potenciāls apgādāt Krieviju ar ieročiem. Ķīnas uzņēmumi jau ir piegādājuši Krievijai dubulta pielietojuma ieročus un bruņutērpus, kas it kā ir paredzēti civilajām vajadzībām, tomēr zināms, ka tieši tādu aprīkojumu izmanto arī militāras un paramilitāras organizācijas. Tāpat Ķīna ar Krieviju regulāri rīko kopīgas militārās mācības.

Gaidāms, ka Sji vizītes laikā tiks slēgta virkne vienošanos, un eksperti norāda, ka prezidenti parakstīs līgumus, lai veicinātu tirdzniecību, īpaši enerģijas jomā.

Tāpat gaidāms, ka tiks pārskatīts dokuments par Ķīnas oficiālo nostāju «Ukrainas krīzes» jautājumā.

Februārī publiskotais dokuments iekļauj norādes uz valstu suverenitātes saglabāšanu, un nepieciešamību atsākt miera sarunas. Tajā pašā laikā tas atspoguļo Krievijas nostāju, aicinot militārās alianses atturēties no paplašināšanās, kas ir vāji slēpta kritika par ASV atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO.

Tomēr pats galvenais mērķis ir nostiprināt saikni valstu starpā. Brūkinga institūta domnīcas pētnieks Raiens Hess (Ryan Hass) norādījis: «Pēc Sji domām, Krievijas kā Ķīnas jaunākā partnera nostiprināšana ir Ķīnas atjaunošanās plāna pamatā.» Tas nozīmē, ka Putina krišana nekādā gadījumā nav Pekinas interesēs, un tā darīs visu, lai viņš noturētos pie varas.

Lasiet arī: Ķīna sūta ieročus un bruņutērpus Krievijai

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas