Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saredz iespējamus valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpumu riskus, ja bijušais satiksmes ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) tiks apstiprināts darbam “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijā, aģentūra LETA uzzināja KNAB.
KNAB arī sola sekot līdzi komisijai izveides gaitai.
Kā ziņots, darbam “Rail Baltica” Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā NA izvirzījusi Vitenbergu, “Apvienotais saraksts” – Andri Kulbergu (AS) un “Latvijas pirmajā vietā” – Kristapu Krištopanu (LPV).
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pieteikusi Ģirtu Štekerhofu, “Progresīvie” (P) – Skaidrīti Ābramu, “Jaunā vienotība” (JV) – Ati Labuci un “Stabilitātei” – savas frakcijas deputātu Amilu Saļimovu.
Atsevišķi politiķi sociālajos tīklos gan pauduši bažas, ka Vitenbergs kā bijušais satiksmes ministrs varot nonākt interešu konfliktā ar savu darbu komisijā.
Saeimai par komisijas locekļu ievēlēšanu paredzēts lemt ceturtdien, 20.jūnijā.
Kā ziņots, Saeima pēc opozīcijā esošo AS, NA un LPV un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Kā ziņots, “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvji.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Lasiet arī: Megaprojekts, kas grimst haosā: Kas notiek ar Rail Baltica?
Lasiet arī: “Rail Baltica” projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts