Autore: Ilona Bērziņa/Viedokļa raksts
Ja īsumā vajadzētu raksturot “Rail Baltica” projekta virzību, pietiktu ar vienu vārdu – bardaks. Atvainojos par rusicismu, bet citādāk to ir grūti nosaukt. Kā gan iespējams, ka izmaksas septiņu gadu laikā pieaugušas četrkārtīgi? Kā var būt, ka valsts varas augstākajā līmenī neviens šo megaprojektu gadiem ilgi nav kontrolējis? Ko teiksim Eiropas Savienībai, ja arī 2030.gadā būs nepārvarami šķēršļi, bet dzelzceļa līnijas nebūs?
No vienas puses labi, ka parasts cilvēks miljardu kategorijās nedomā. Citādi padzirdot, ka “Rail Baltica” projekta pabeigšanai visām trim Baltijas valstīm kopā nepieciešami vēl 19 miljardi eiro, tātad tikai par “nieka” trim miljardiem vairāk, kā Latvijas valsts budžeta izdevumi 2024.gadā (16,2 miljardi eiro), varētu nosirmot. “Labā ziņa” ir tā, ka Latvijai pietrūkst vien nieka 7,6 miljardi. Un tagad aktuālais jautājums – kā gan mēs nodzīvojāmies līdz tam, ka projekts no sākotnējiem plāniem atpaliek vismaz par pieciem gadiem, ar zemes atsavināšanu “Rail Baltica” vajadzībām esam pusratā, bet plānoto divu paralēlu sliežu ceļa vietā līdz 2030.gadam tiks izbūvēts viensliežu ceļš starp Polijas robežu un Tallinu?
Nedaudz mulsina arī tas kliņģeris, ko mums sola pēc “Rail Baltica” pabeigšanas. “Eiropas dzelzceļa līnijas” mājaslapā teikts: “Rail Baltica” ilgtermiņa ieguvumi pārsniegs izdevumus – izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekta tiešais neto ieguvums būs 6,6 miljardi eiro”.
Un tagad lasām “Rail Baltica” interneta vietnē publicēto komentāru par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu ziņojumu, kurā cita starpā teikts: “Saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzi sagaidāms, ka “Rail Baltica” ekonomiskie ieguvumi – gan tiešie, gan netiešie – pārsniegs izmaksas un kopumā Baltijas valstīs sasniegs 48 miljardus EUR.” Kā tas jāsaprot? Ja kopējie “tiešie un netiešie ieguvumi” ir 48 miljardi, tad kas gan ir tie 6,6 miljardi? Ieguvums tikai Latvijai? Ja tā, tad kāpēc uz kopējo 48 miljardu fona tik maz? Turklāt – konkrēti no kurienes radīsies tie ieguvumu miljardi? Pasažieru pārvadājumi tie noteikti nebūs. Pat ja lielum lielā Baltijas iedzīvotāju daļa izmantotu šīs paplašinātās mobilitātes iespējas un no rīta līdz vakaram vizinātos pa jaunuzbūvēto dzelzceļa līniju, miljardus ar to diezin vai atpelnīsi. Jo īpaši ņemot vērā revidentu teikto, ka vilcienu pagaidām vēl tālajā 2031.gadā var arī nebūt.
Atbildīgās iestādes tā arī nav tikušas skaidrībā kā pie tiem tikt – iepirkt, nomāt, vai pie pasažieru pārvadāšanas laist pārvadātājus ar saviem vilcieniem. Atceroties Vi-Vi epopeju, ar četrpadsmit gadus ilgušajiem trīs iepirkumiem, par ātrvilcienu iepirkumu pat bail domāt.
Jo nav garantijas, ka atkal neuzkāpjam uz tiem pašiem grābekļiem.
Arī pārliecība, ka nekavējoši radīsies jaunas tirdzniecības ķēdes ar Eiropu, kravu pārvadājumi dzelzceļu piedzīvos renesansi un valstī vairs nebūs neviena bēdīga uzņēmēja, diezin vai ir pamatota. Tā kā projektā nav paredzēti savienojumi ar Baltijas valstu ostām, liela kravu plūsma uz mūsu lielajām ostām diezin vai būs iespējama. Ja būs, tas būs dārgs prieks. Kaut vai tādēļ vien, ka uz ostām joprojām ved nevis Eiropas, bet tā saucamā “krievu platuma” sliedes, kas, savukārt, nozīmē, ka kravu pārkraušanai nāksies būvēt sauszemes termināli.
Neoficiāli dzirdēts, ka lietuvieši šai ziņā bijuši apsviedīgāki un cītīgi lobē jautājumu par “Rail Baltica” atzara nepieciešamību uz Klaipēdas ostu. Ja viņiem tas izdosies, trīsreiz varat minēt, kas būs ar mūsu ostu konkurētspēju. Kāds šo jautājumu valdības vai vismaz Satiksmes ministrijas līmenī ir skatījis? Vismaz teorētiski tāda līmeņa projekta iespējamiem ieguvumiem, zaudējumiem un nākotnes perspektīvām vajadzētu būt izpētītām “no matu galiņiem līdz papēžiem”, tomēr sazin kāpēc māc sajūta, pat ja tas ir darīts, tad tā, lai smukāk izskatītos uz papīra.
Neapšaubāmi, “Rail Baltica” būs labs ieguvums militārai mobilitātei, ja, nedod Dievs, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tāda nepieciešamība radīsies. Šis gan varētu būt arguments par labu tam, lai beidzot izbeigtu muļļāšanos un projektu ņemtu tiešām ciešā valdības pārraudzībā, turklāt roka uz tā pulsa būtu jātur visu triju Baltijas valstu premjeriem.
Kādēļ gan šis projekts velkas uz priekšu kā pārkrauti rati? Baiba Rubesa, kura no 2015. līdz 2018. gadam bija Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore, atkāpjoties no amata paziņoja: “Šī brīža projekta pārvaldības modelis, kurā esmu spiesta darboties, ir pretstats labas korporatīvās pārvaldības principiem.”
Somijas dzelzceļa kompānijas “NRC Group” viceprezidents Timo Rīhimeki par “RB Rail” valdes priekšsēdētāju kļuva 2019.gadā, bet gadu vēlāk, atkāpjoties no amata, Eiropas Komisijai paziņoja: “Baltijas valstis nekad neuzbūvēs šo ātrvilciena līniju, ja lietas turpināsies, kā šobrīd.”
Īsāk sakot, aicināja izbeigt bardaku un nodrošināt projektam īstu vadību. Starp citu, tieši to pašu vēl 2019.gadā atklātā vēstulē aicināja darīt 62 (!) “RB Rail” darbinieki, kuri, vēršot uzmanību uz “neefektivitāti pašreizējā pārvaldības modelī, tostarp interešu konfliktiem, uzraudzības mikrolīmeni, īstermiņa koncentrēšanos, smagu administratīvo slogu, galveno pamatdokumentu selektīvu interpretāciju un neauglīgām atkārtotām sarunām”, ieteica palielināt projekta uzraudzību līdz premjerministru līmenim. Solījumi iesaistīties un raudzīt, kādi jautājumi un kāpēc nevirzās uz priekšu bija, reālas darbības nebija. Nudien būs ļoti interesanti palasīt, kas par šī projekta realizācijas gaitu teikts Satiksmes ministrijas noslepenotajos informatīvajos ziņojumos, kurus tagad sola atslepenot.
Tagad ceļa karti “Rail Baltica” projektam zīmē Evikas Siliņas valdība, un ir pat prieka ziņa, ka Rīga tomēr tiks integrēta projekta pirmajā ieviešanas kārtā. Premjerei arī žetons par uzdrīkstēšanos skaidri pateikt, ka viņa līdz galam šajā projektā vēl neredz pārvaldību. Cerēsim, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstāko revīzijas iestāžu kopīgajā ziņojumā paustais būs tas lakmusa papīriņš, kurš valsts augstākajām amatpersonām, arī satiksmes ministram Kasparam Briškenam, ekspremjera Kariņa vārdiem runājot, liks saprast – draugi, nav labi!
Lasiet arī: “Rail Baltica” projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
