Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība jeb 40.Ministru kabinets darbu sāka 2019.gada 23.janvārī, un šī ir demokrātiskās Latvijas visilgāk strādājošā valdība. 40.Ministru kabinets īstenojis reformas administratīvi teritoriālajā dalījumā, depozīta sistēmas ieviešanā, izglītības sistēmā, finanšu sektorā, enerģētikā un citās jomās.
Vienlaikus sekmīgi risināti neparedzēti izaicinājumi, ko radījusi Covid-19 pandēmija, Baltkrievijas režīma īstenotais hibrīdkarš uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu un tā izraisītais straujais energoresursu cenu kāpums, par paveikto informē Ministru kabinets.
Finanšu sektora kapitālais remonts
Šis bija viens no pirmajiem un būtiskākajiem veikumiem šīs valdības laikā. Stiprinot valsts spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Latvija sasniedza pilnu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā un novērsa Moneyval ziņojumā iepriekš konstatētos trūkumus. Latvijai izdevās izvairīties no iekļaušanas tā dēvētajā «pelēkajā sarakstā» un apliecināt savu apņēmību nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru. Tas palīdzēja arī sekmīgi pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītos izaicinājumus ekonomikā un sniegt nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Iekšējā un ārējā drošība
Vēl pirms izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā tika strādāts pie valsts drošības stiprināšanas. Šajā laikā panākta vienošanās par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas skaitlisku palielināšanu un attīstīta daudznacionālas divīzijas štāba izveide Latvijā.
Paplašināts militāro mācību, īpaši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību cikla Namejs, vēriens, un celta NBS kapacitāte. Izstrādāta Visaptverošās valsts aizsardzības sistēma un veikts darbs pie tās ieviešanas. Tāpat valdība apstiprinājusi Latvijas kiberdrošības stratēģiju, kurai jau ir izstrādāts rīcības plāns.
Ir uzsākts vērienīgs darbs pie iekšlietu dienestu infrastruktūras sakārtošanas visā Latvijas teritorijā un palielināts atalgojums iekšlietu sistēmā nodarbinātajiem, tai skaitā policistiem, ugunsdzēsējiem glābējiem un robežsargiem.
Šogad par 3,7 miljoniem eiro palielināts finansējums sabiedriski nozīmīga satura veidošanai Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Tāpat nodrošināts, ka sabiedriskie mediji saturu pārraida bez komercreklāmām un darbību uzsākusi tos pārraugošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
Pagājušajā gadā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas sāka veidoties pastiprināta nelikumīgu robežšķērsotāju plūsma, ko organizēja neleģitīmais Aleksandra Lukašenko režīms. Lai novērstu šo personu ieplūšanu Latvijā, valdība apstiprināja pagaidu žoga izbūvi nepilnu 60 km garumā uz robežas ar Baltkrieviju. Savukārt 2023.gada pavasarī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas būs pabeigta pastāvīgā žoga 85,9 km gara posma izbūve.
Vienlīdzīgāku iespēju veicināšana visos Latvijas reģionos
40.valdības laikā īstenota viena no pēdējo gadu apjomīgākajām reformām – administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Iepriekšējo 119 pašvaldību vietā tagad ir 43, tādējādi sekmējot kvalitatīvāku pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas. Veikta arī pašvaldību pārvaldības reforma, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā un ieviešot citus uzlabojumus, minēto reformu rezultātā samazināts arī deputātu skaits domēs.
Pēc ATR arī skolu tīklā veikti uzlabojumi un ieviests jauns finansēšanas modelis, kas pašvaldībām pašām dod iespēju un atbildību izlemt, kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas novadā attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.
Attīstot reģionus, šīs valdības laikā Latvijas lauku izaugsmē ieguldīti divi miljardi eiro. Reformēta ES Kopējā lauksaimniecības politika. Tā rezultātā laikā no 2023.gada līdz 2027.gadam Latvijā tiks ieviests tiešāks un taisnīgāks ES un valsts atbalsts, kas sasniegs arī mazās un vidējās lauku saimniecības.
Tāpat, lai veicinātu paaudžu nomaiņu laukos, no 2023.gada gados jaunie lauksaimnieki saņems papildu atbalstu gan ienākumu, gan ieguldījumu veidā.
Zaļā kursa attīstīšana
Vēl būtisks šīs valdības pienesums – depozīta sistēmas ieviešana, tādējādi virzoties uz ilgtspējīgāku, zaļāku un atbildīgāku iepakojumu patēriņu. Depozīta sistēmā var nodot skārdenes un stikla, plastmasas (PET) iepakojumus, kuros bijuši iepildīti dzērieni, bet pats iepakojums ir marķēts ar Latvijas depozīta zīmi.
Tāpat valdības pieņemtā atbalsta programma atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās ne tikai palīdz iedzīvotājiem pārvarēt straujo energoresursu cenu kāpumu, bet vienlaikus ir arī nozīmīgs solis videi draudzīgāku apkures un energoapgādes veidu veicināšanā.
Izveidots AS Latvenergo un AS Latvijas Valsts meži kopuzņēmums Latvijas Vēja parki, kam līdz 2030.gadam jāuzbūvē vēja parki, lai ievērojami palielinātu «zaļākas» elektroenerģijas ražošanu, tādējādi veicinot Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, samazinot kaitīgo vielu emisijas un attīstot aprites ekonomiku. Tāpat turpinās darbs pie Latvijas un Igaunijas kopēja vēja parka izveides Baltijas jūrā.
Vienoto Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai Latvijā tiek attīstīta ilgtspējīga transporta infrastruktūra un dzelzceļš stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls. Turpinās Eiropas Savienības vērienīgākā dzelzceļa infrastruktūras projekta Rail Baltica īstenošana un papildus trases projektēšanas darbiem uzsākta Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un starptautiskajai lidostai Rīga pieguļošās sekcijas būvniecība.
Šīs valdības laikā mērķtiecīgi strādāts pie valsts autoceļu tīkla sakārtošanas – veikti būvdarbi vairāk nekā 3000 kilometru garumā. Lai sekmētu drošāku un ērtāku ikdienas pārvietošanos velobraucējiem un gājējiem, uzsākta mikromobilitātes infrastruktūras izveide.
Nodokļu sistēmas uzlabojumi
40.Ministru kabineta darbības laikā mērķtiecīgi turpināts samazināt darbaspēka nodokļus. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais maksimālais diferencētais neapliekamais minimums tagad palielināts līdz 500 eiro mēnesī un diferencēto neapliekamo minimumu piemēro ienākumam līdz 1 800 eiro mēnesī. Tāpat, uzlabojot apstākļus uzņēmējdarbībai, ieviests Vienotais nodokļu konts, kas mazina administratīvo slogu uzņēmumiem. Administratīvo slogu mazina arī Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, kas paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.
Līdz 5% samazināta PVN likme grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei iespieddarba vai elektroniskā formā, tostarp piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, kā arī to abonentmaksai.
Atbalsts iedzīvotājiem
Veikti arī daudzveidīgi atbalsta pasākumi iedzīvotājiem. Palielināts garantētā minimālā ienākuma slieksnis, kas tagad pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 109 eiro, savukārt katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro. Minimālā mēneša darba alga no 430 eiro pacelta līdz 500 eiro. Tāpat ievērojami palielināts ar nodokli neapliekamais minimums pensionāriem, kas tagad sasniedz 500 eiro mēnesī, un pensijas šogad indeksētas divus mēnešus agrāk nekā parasti, turklāt lielākā apjomā.
Palielinātas arī invaliditātes pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis paaugstināts līdz 272 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Līdztekus būtiski palielināts atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uzsākot patstāvīgu dzīvi.
Savukārt ģimenes valsts pabalsta apmērs par apgādībā esošu bērnu no viena gada līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai no šī gada ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: par vienu bērnu ģimene saņem 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 50 eiro par katru bērnu, par trim bērniem – 75 eiro par katru bērnu un par četriem un vairāk bērniem pabalsts ir 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Tāpat šīs valdības laikā paplašināta atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un palielināts finansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai. Ieviesti uzlabojumi īres tirgū, līdzsvarojot izīrētāju un īrnieku intereses un līdzfinansējot pabalstu, ko par dzīvojamās telpas atbrīvošanu izmaksā denacionalizēto namu īrniekiem.
Savukārt 2019.gadā pieņemtais Trauksmes celšanas likums un atbilstoši tam ieviestā trauksmes celšanas sistēma pavēruši plašākas iespējas uzlabot savu darba vidi un rūpēties arī par sabiedrības labklājību kopumā. Jau trīs gadus jebkurš darbinieks, novērojot savā darbavietā pārkāpumus, kas var apdraudēt visas sabiedrības intereses, var ziņot par šo pārkāpumu un saņemt valsts garantētu aizsardzību – juridisko palīdzību, atbrīvojumu no tiesāšanās izdevumiem, konsultācijas, atlīdzinājumu par zaudējumiem u.c. palīdzību gadījumā, ja par trauksmes celšanu šim darbiniekam vai viņa tuviniekiem būtu radušās nelabvēlīgas sekas.
Lasiet arī: Līdz šim izmaksāti 3,5 miljoni eiro energoresursu cenu pieauguma atbalstā
Uzlabojumi veselības nozarē
Šīs valdības laikā mainīta kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība – tagad medikamentiem receptē tiek norādīta aktīvā viela un aptiekās ir pienākums izsniegt zāles, kas pacientam izmaksātu lētāk.
Uzlaboti arī pakalpojumi onkoloģijas pacientiem – iedarbināts «dzeltenais koridors» vēža recidīva gadījumos, sievietēm valsts pilnībā apmaksā krūšu rekonstrukcijas operācijas, un kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatīvas zāles.
Lasiet arī: INTERVIJA | Mirstībā no vēža Latvija ir pirmajā vietā – saruna ar onkoloģi
Apstiprināts jauns mediķu atalgojuma modelis, atbilstoši kuram mērķa algu katrai ārstniecības personu amatu grupai atbilstoši amatu vērtībai plānots sasniegt pakāpeniski piecu gadu laikā laika periodā no 2023.gada līdz 2027.gadam.
Izglītība un zinātne
Šīs valdības laikā uzsākta augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņa, lai veicinātu mūsu augstākās izglītības un zinātnes nozares konkurētspēju. Sākta jauna doktorantūras modeļa ieviešana, ieviests arī jauns, uz kvalitāti orientēts zinātnes bāzes finansējums.
Studējošajiem būtiski atviegloti nosacījumi studiju un studējošā kredītu saņemšanai – jaunais modelis padara augstāko izglītību Latvijā pieejamāku plašākai sabiedrības daļai. Ieviests jauns stipendiju fonds atbilstoši sociāliem kritērijiem.
Visās pirmsskolās un pamatskolās īstenota pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, kas pakāpeniski norisināsies līdz 2025.gadam.
Nodrošināts pedagogu darba samaksas pieaugums saskaņā ar apstiprināto grafiku. No šā gada 1.septembra pedagogu darba samaksa pieauga par 8,4%, zemākajai darba algas likmei sasniedzot 900 eiro, pirmsskolas pedagogiem – 970 eiro. Savukārt no 2023.gada 1.septembra skolotāja zemākās algas likmi plānots palielināt līdz 1080 eiro. Pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem no 2023.gada 1.janvāra samaksu par zemāko algas likmi plānots paaugstināt līdz 1 070 eiro, 11% finansējuma pieaugums plānots profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogu darba slodzes sabalansēšanai.
Mazāka un efektīvāka valsts pārvalde
Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 mērķis bijis veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi. Lai šo mērķi sasniegtu, ir centralizēta daļa no iestāžu atbalsta funkcijām un nodarbināto skaits samazināts par 7,6%. Attiecīgi arī izdevies sakārtot nodarbināto atlīdzības sistēmu un panākta daudzu procesu modernizācija un digitalizācija. Administratīvā sloga mazināšanai ieviests «nulles birokrātijas» princips. Uzsāktie pārmaiņu procesi nav apstājušies līdz ar Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 noslēgšanos, bet tiek attīstīti un izvērsti tālāk – izstrādājot Modernizācijas plānu.
Būtisks ieguldījums valsts pārvaldes procesu digitalizācijā ir TAP portāla ieviešana, kas iezīmē pāreju uz e-valdību – jau vairāk nekā gadu visi valdībā izskatāmie tiesību akti tiek izstrādāti, saskaņoti un pieņemti vienotā kopstrādes vidē. Portāla publiskā vide ir pieejama visai sabiedrībai, un ikviens var sekot līdzi tiesību aktu virzībai un turpat arī līdzdarboties to veidošanā.
Covid-19 pandēmijas izaicinājumi
Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvija saskārās ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Lai mazinātu vīrusa izplatību, valdība visai Latvijas sabiedrībai nodrošināja vakcīnas pret Covid-19. Īstenoja arī citus drošības pasākumus, lai kavētu saslimstības pieaugumu un tādējādi saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Rūpējās par to, lai arī pandēmijas laikā bērni un jaunieši turpinātu iegūt izglītību.
Ņemot vērā, ka ieviestie drošības pasākumi atstāja ietekmi uz strādājošajiem, valdība īstenoja arī dažādus atbalsta pasākumus Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem un darbiniekiem. Šajā laikā tika izstrādāts arī Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns un piesaistīti līdzekļi no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda.
Atbalsts Ukrainai un ukraiņiem
Šiem notikumiem sekoja Krievijas uzsāktais brutālais karš pret Ukrainu. Latvija jau no šī kara sākuma ir viena no aktīvākajām valstīm, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un iestājas par stingru starptautisku reakciju pret Vladimira Putina režīmu. Latvijas amatpersonas ES, NATO un citos formātos ir iestājušās par sankcijām pret Krieviju un par atbalstu Ukrainai. Latvijas sniegtā humānā, ekonomiskā un militārā palīdzība Ukrainai un ukraiņiem ir proporcionāli viena no lielākajām – tā sasniedz vismaz 0,9% no mūsu iekšzemes kopprodukta.
Lasiet arī: Novembrī – Draugu sveču mēnesī – atbalsti Ukrainu, gatavojot ierakumu sveces
Atbalsts energoresursu straujas sadārdzināšanās laikā
Gan karš Ukrainā, gan Covid-19 pandēmija un klimatiskie apstākļi pēdējo gadu laikā radījuši strauju energoresursu cenu kāpumu. Lai atbalstītu gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus šīs energocenu krīzes laikā, valdība pieņēmusi plašus, daudzpusīgus atbalsta pasākumus.
Valsts atbalsts pieejams gan apkures izdevumu, gan elektroenerģijas izmaksu daļējai apmaksāšanai. Tāpat rasts risinājums, lai no 2022.gada 1.septembra atceltu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu visiem elektroenerģijas lietotājiem, obligātā iepirkuma atbalsta izmaksas sedzot no AS Latvenergo dividenžu ieņēmumiem. Papildus šiem atbalsta pasākumiem vēl plašāku palīdzību var saņemt dažādas sociālās grupas: iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, seniori, cilvēki ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušie un ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti.
Kopumā no valsts budžeta atbalstam šajā (2022.–2023.gada) apkures sezonā plānots novirzīt nedaudz vairāk nekā 1 miljardu eiro.
Vienlaikus valdība pieņēmusi virkni lēmumus Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai, kā arī naftas un dabasgāzes valsts rezervju izveidei, lai nodrošinātu Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumus ar nepieciešamajiem energoresursiem.
