Koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) “rīkoties, lai sniegtu mērķētu nepieciešamo atbalstu mājsaimniecībām”, kurām šajā aukstajā ziemā apkures un elektrības izmaksas varot būt līdz 60% augstākas nekā iepriekšējos gados, teikts ZZS izplatītajā paziņojumā.
ZZS atbildību par ziemas apkures rēķinu jautājumu virza uz “Jaunās vienotības” (JV) politiķiem pēc tam, kad premjere Siliņa janvāra izskaņā paziņoja, ka enerģētikas krīzes valstī nav, bet reāli risinājumi rēķinu jautājumā vajadzības gadījumā jāpiedāvā ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) un klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim (ZZS), strādājot kopā ar Labklājības ministriju.
ZZS tagad izplatījusi paziņojumu, kurā sagaida, ka valdībai pilnā apmērā atbalstīs šonedēļ koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē izskatīto labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) piedāvājums no janvāra līdz aprīļa beigām ieviest izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķina nosacījumos, palielinot pabalsta aprēķinā izmantoto koeficientu apmērus, kas nodrošinātu atbalstu plašākam iedzīvotāju lokam.
Kā uzskata ZZS, papildus tam esot jāmeklē citi risinājumi, kas būtu vērsti uz plašāku iedzīvotāju loku. “Cena par elektrību un siltumenerģiju ir kļuvusi par svarīgu sociālo un ekonomisko problēmu, jo daudzi iedzīvotāji atzīst, ka var pieaugt parādsaistības un iespējamas grūtības rēķinu apmaksā,” klāsta ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis.
Siliņa atzīst, ka pēc aukstā janvāra būtiski pieauguši apkures rēķini, bet valstī jau darbojas atbalsta mehānismi sociāli neaizsargātajām grupām. Politiķe piekrītot iespējamām regulējumam izmaiņām, lai mājokļa pabalstu varētu piešķirt plašākam cilvēku lokam.
Siliņa uzsver, ka valdība ir gatava par to lemt, tādēļ no atbildīgajām ministrijām, tostarp Labklājības ministrijas, tiek sagaidīti precīzi dati un aprēķini par potenciālajiem pabalsta saņēmējiem un ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
Viņa akcentē, ka atbalstam jānonāk pie tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, un lēmumiem jābūt “ātriem un atbildīgiem”.
Kā ziņots, Labklājības ministrija (LM) virzīs priekšlikumu no janvāra līdz aprīļa beigām ieviest izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķina nosacījumos, palielinot pabalsta aprēķinā izmantoto koeficientu apmērus, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.
Kā norāda ministrijā, šajā periodā visām mājsaimniecībām garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai tiks piemērots vienots koeficients 3, tādējādi nodrošinot plašākam iedzīvotāju lokam būtisku finansiālu atbalstu situācijā, kad ir gaidāmi lielāki maksājumi par apkuri un pieaug mājsaimniecību ikdienas izdevumi.
Lēmums virzīt koeficienta palielināšanu pieņemts, ņemot vērā prognozes, kas liecina par būtisku mājokļa apkures izdevumu kāpumu janvārī. Pieaugot garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnim un saglabājoties augstām komunālo pakalpojumu cenām par apkuri, līdzšinējie koeficienti Uzulnieka ieskatā var nenodrošināt atbalstu pietiekami plašam mājsaimniecību lokam.
Kā norāda ministrijā, lielāka koeficienta piemērošana mājokļa pabalsta aprēķinā apkures sezonas periodā palielinās mājokļa pabalstu gan esošajiem tā saņēmējiem, gan ļaus pabalstu saņemt mājsaimniecībām, kuras līdz šim tam nekvalificējās.
Uzulnieks norāda, ka pēc viņa pārstāvētās partijas – ZZS – aicinājuma viņš rosinājis izstrādāt un virzīt šo lēmumu, lai “sniegtu reālu atbalstu iedzīvotājiem’. Lēmums esot balstīts aktuālajā situācijā un apstāklī, ka iedzīvotāji var saskarties ar grūtībām apmaksāt apkures rēķinus. Ministra ieskatā, šis būtu mērķēts un atbildīgs risinājums, kas īpaši palīdzēšot senioriem, ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
LM prognozē, ka, ieviešot lielāku koeficientu, mājokļa pabalstu vidēji mēnesī saņems aptuveni 44 000 iedzīvotāju, kas ir par 11 000 vairāk nekā šobrīd plānots pie esošajiem koeficientiem. LM norāda, ka šāds priekšlikums nodrošināšot būtiski lielāku finansiālo atbalstu ziemas aukstākajos mēnešos. Tāpat plānots arī palielināt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām mājokļa pabalstam – no līdzšinējiem 30% uz 50%.
Mājsaimniecības, kurām pieaug rēķini vai kuras nonākušas situācijā, kad ienākumi vairs neļauj segt mājokļa izdevumus, aicinātas savlaicīgi vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai saņemtu informāciju par pabalsta piešķiršanas iespējām un veiktu nepieciešamos aprēķinus.