Var just satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) konfliktu ar kolēģiem valdībā un premjerministri Eviku Siliņu (JV), kas noteikti neveicina nozarei svarīgu jautājumu risināšanu, aģentūrai LETA pauda bijušais satiksmes ministrs, Saeimas opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA).
Viņaprāt, saistībā ar “airBaltic” no Briškena puses noticis mēģinājums maldināt sabiedrību un, iespējams, kolēģus koalīcijā. “Ministrs 571 miljonu eiro norakstīšanu centās nosaukt par grāmatvedības operāciju. Tikai, kad sabiedrība izteica neapmierinātību, tad sākās mēģinājumi skaidrot valdības lēmumu,” sacīja politiķis, norādot, ka tas ir nepieņemams lēmumu pieņemšanas veids.
Gads ir bijis pietiekami, lai vērtētu Briškena atbilstību amatam, domā Vitenbergs, neizslēdzot iespēju, ka “Nacionālā apvienība” varētu prasīt ministra demisiju.
Opozīcijas partija jau iepriekš ir prasījusi Briškena demisiju, kritizējot ministra darba spējas un stilu, bet “dīvainā kārtā” koalīcija un Siliņa pacieš šādu darba stilu, turpinot uzticēties, pauda bijušais satiksmes ministrs.
Vitenbergs uzskata, ka “Jaunā vienotība” šajā gadījumā ir ieguvēji, jo “Progresīvie” ir viņu politiskie konkurenti, un partija cieš no Briškena darbībām, zaudējot atbalstu un reitingus. Taču zaudētāji ir sabiedrība, teica deputāts, domājot, ka sekas vēl tuvākajā laikā izjutīs iedzīvotāji.
Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30.augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens skaidroja, ka patlaban ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. “Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums,” teica ministrs.
Gatavojoties IPO, “airBaltic” pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais “airBaltic” pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Vienlaikus visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu.
“airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.