Katru reizi, kad vējš pūš uz ziemeļrietumiem no Baltkrievijas, Lietuva gatavojas problēmām, jo tieši tad baltkrievu kontrabandisti palaiž balonus ar cigaretēm, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pēdējo desmit nedēļu laikā nelegālā cigarešu transportēšana likusi 15 reizes slēgt Viļnas lidostu, un vienā no reizēm tā bija slēgta 11 stundas. Kontrabandistu aktivitāte rada neērtības tūkstošiem ceļotāju.
Lietuvas valdība ir pārliecināta, ka notiekošais ir kas draudīgāks par noziedznieku rūpalu. Lietuvieši norādījuši, ka meteobaloni ar kontrabandas cigaretēm ir Krievijas tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas hibrīduzbrukums. Tas notiek laikā, kad Maskava met arvien lielāku kara ēnu pār Eiropu, arvien biežāk veicot sabotāžas, ko eiropiešu amatpersonas saista ar Krievijas izlūkdienestiem.
Ņemot vērā meteobalonu radītos traucējumus, Lietuvā izsludināta ārkārtas situācija. Kontrabandisti jau iepriekš izmantojuši meteobalonus cigarešu transportēšanai, tomēr oktobrī to skaits strauji palielinājās. Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kestutis Budrys) BBC sacīja, ka sākotnēji tā bija organizētās noziedzības aktivitāte, bet tagad varot vērot, kā Baltkrievija sākusi izmantot organizēto noziedzību, lai iespaidotu kaimiņvalstis. Viņš norādīja, ka baloni tiek palaisti no vietām, kas ļauj tos virzīt uz Viļņas lidostu, kas atrodas vien 30 kilometrus no robežas.
Ministrs piebilda, ka tad,
ja runa būtu par dažu tūkstošu cigarešu paciņu nogādāšanu robežas pretējā pusē, tam izmantotu purvainus vai mežainus apvidus,
nevis raidītu balonus tieši uz valsts lielāko lidostu. Tādēļ Budris uzskata, ka baloni ir sava veida politiskās šantāžas forma pie Eiropas Savienības austrumu robežas, un tas, ko Minska dara, ir uz robežas ar militāro un drošības jomu, un lietuvieši vēlas izvairīties no militāras eskalācijas.
Šobrīd militārā policija katru nakti dodas patrulēt pierobežas zonā, jo baloni visbiežāk tiek palaisti tumsas aizsegā. Policisti dodas uz nomaļiem pierobežas ceļiem, un, izveidojot mobilos punktus, pēc nejaušības principa aptur automašīnās, pārbaudot braucēju dokumentus un pārmeklējot transportlīdzekļus.
Baloni lido tik augstu, ka tos notriekt ar pretgaisa aizsardzības sistēmām ir nedroši un neekonomiski, un Lietuvas valdība piedāvājusi vienu miljonu eiro lielu atlīdzību uzņēmumam, kas spēs atrast piemērotu risinājumi balonu pārtveršanai. Tikmēr balonu izsekošanai tiek izmantoti militārie radari, un varas iestādes ķer kontrabandas tīklā iesaistītos, kas ierodas savākt cigaretes. Drīzumā kā līdzeklis, kas attur no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, kalpos arī jauns krimināllikuma pants par civilās aviācijas sabotēšanu, kas paredzēs arī reālu brīvības atņemšanu.
Sauszemes robežu šobrīd iezīmē augsts metāla žogs, kura augšpusi un apakšpusi klāj dzeloņstieple, un uz zemes izvieti betona bloki. Visa papildus drošība parāda, ka
Lietuva uztver kaimiņvalsti, un arī tās sabiedroto Krieviju, kā bīstamu un naidīgu.
Tikmēr Minskā Aleksandrs Lukašenko nosaucis izteikumus par Baltkrievijas izvērsto hibrīdkaru par nejedzīgiem. Viņš nesen vainojis “bandītus” balonu palaišanā, un sacīja, ka viņi tikai meklē peļņas iespējas un pieiet radoši tam, kā apiet jauno žogu.
Lietuva tam nepiekrīt, daļēji tāpēc, ka Minska jau ir ar pieredzi hibrīduzbrukumu veikšanā – 2021.gada tā ar nolūku izraisīja migrācijas krīzi uz Lietuvas, Latvijas un Polijas robežām, kura joprojām nav beigusies. Tam, ka Baltkrievijas valsts institūcijas iesaistītas balonu palaišanā, ir vēl citas pazīmes. Krīzes vadības centra vadītājs Vilmants Vitkausks (Vilmantas Vitkauskas) pastāstīja, ka iepriekš kontrabandisti sūtīja balonu kopas, bet tagad sūta pa vienam vai diviem baloniem ik pa 30 minūtēm, tos vēršot tieši uz lidostu. Viņš uzsvēra, ka tad, ja Lukašenko režīms gribētu kontrabandistus apturēt, tas būtu izdarīts jau nākamajā dienā, bet tas netiek darīts, kas nozīmē, ka kontrabandistu aktivitātes ir Minskai izdevīgas.
Lietuva uzskata, ka Baltkrievija cenšas panākt sankciju mazināšanu. Budris norādījā, ka Minska vēlas piesaistīt politisku uzmanību un mainīt politiku attiecībā pret Baltkrieviju.
Eiropas Savienība nav atzinusi Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu,
jo viņš pirms 2020.gada vēlēšanām ieslodzīja galvenos oponentus un pēc tām brutāli apspieda protestus. Jau tolaik pret Minsku tika ieviestas sankcijas, kas tika pastiprinātas pēc tam, kad tā 2022.gada februārī ļāva krieviem izmantot savu teritoriju, lai iebruktu Ukrainā.
Kamēr Eiropa arvien skaļāk runā par Baltkrievijas radītajiem draudiem, ASV nesen atcēlusi daļu no sankcijām, un Minska pēc tam atbrīvoja 123 politiski ieslodzītos, to vidū arī opozīcijas aktīvisti Mariju Kolesņikovu.
Pagaidām ceļotājiem un lidsabiedrībām ir jāpielāgojas. Viļņas lidostas izpilddirektors Simons Bartkus (Simonas Bartkus) norādīja, ka tā aviācijas sektoram ir nebijusi situācija, un neviena Eiropas lidosta iepriekš nav neko tādu pieredzējusi. Bartkus lēsa, ka visu iesaistīto pušu zaudējumi līdz gada beigām sasniegs divus miljonus eiro, un piebilda, ka viens aspekts ir zaudējumi lidostai un lidsabiedrībām, bet ir arī risks, ka pasažieri zaudēs uzticību gaisa satiksmei.
Ceļotāji jau tagad pirms lidojumu rezervēšanas
pārbauda jauno tīmekļvietni, kas rāda vēja virziena prognozes un iespējamību, ka baloni virzīsies uz lidostu.
Kāds polis sacīja, ka tas nav viegli un padara viņu nervozu, jo viņš tikai vēloties nokļūt mājās. Lietuviete Justīna sacīja, ka jau nedēļu ik dienu pārbaudījusi prognozes un piebilda, ka uzskata – baloni ir hibrīduzbrukums. Viņas teiktais norāda uz vēl kādu hibrīduzbrukumu mērķi: šķelt sabiedrību un radīt nedrošības sajūtu. Justīnas dzīvesbiedrs Martins teica, ka Minska pārbuada NATO spējas, un vēro, kā alianse spēs aizsargāties. Viņš piebilda, ka šobrīd nav iespējas cīnīties ar visparastākajiem baloniem: “Mēs neesam gatavi pat visvienkāršākajām lietām.”
Lasiet arī: Kontrabandas baloni turpina lidot – Lietuva valstī izsludinājusi ārkārtas stāvokli
Lasiet arī: Biežo darbības traucējumu dēļ “Finnair” atceļ vakara reisu uz Viļņu