Šogad Konkurences padome (KP) noslēgusi septiņas pārkāpumu izpētes lietas, kuru kopējais piemērotais naudas sods ir vairāk nekā 2,5 miljoni eiro, pirmdien Konkurences tiesību nedēļas atklāšanas pasākumā teica KP priekšsēdētāja Ieva Šmite.
Viņa informēja, ka viens no būtiskākajiem pārkāpumiem ir konstatētais piecu uzņēmumu kartelis, kas piedalījās inžnierkomunikāciju tīklu remonta un būvniecības darbu veikšanas iepirkumos visā Latvijā.
Šmite norādīja, ka aizliegtās vienošanās deformēja konkurenci vairāk nekā 30 iepirkumos. KP piemērojusi sodu vairāk nekā 500 000 eiro apmērā.
Tāpat SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi” ļaunprātīgi izmantoja dominējošo stāvokli papildu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un maiņas tirgū Mārupes novadā, izņemot Spilves ciema teritoriju. Par īstenoto pārkāpumu KP piemērojusi 78 055 eiro naudas sodu.
Tāpat nesen piemērots sods par negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumu SIA “Maxima Latvija”. Uzņēmums izmantoja tirgus varu, vienpusēji ietekmējot iepirkuma cenas attiecībā uz pārtikas un lauksaimniecības preču piegādātājiem. Par īstenoto pārkāpumu KP piemēroja naudas sodu vairāk nekā 1,8 miljonu eiro apmērā un noteica tiesiskos pienākumus.
Šmite atzīmēja, ka lielākā konkurences problemātika ir karteļi publiskajos iepirkumos. Pēdējo desmit gadu laikā KP ir atklājusi vairāk nekā 30 karteļus un piemērojusi sodu 40 miljonu eiro apmērā. Savukārt pēdējo piecu gadu laikā ietekmēto līgumu vērtības sasniedz vairāk nekā vienu miljardu eiro.
Tāpat Šmite minēja, ka problemātiska ir arī publisko personu uzraudzība.
Šogad KP ir saņēmusi 400 iesniegumus, no kuriem viena trešā daļa ir par publisko personu darbību publiskajos iepirkumos.
Visbiežāk publiskās personas kropļo iepirkumu vidi, nosakot nesamērīgus termiņus piedāvājumu iesniegšanai, uzstādot neadekvātas kvalifikācijas prasības un manipulējot ar punktiem, izceļot konkrētu uzņēmumu, norāda Šmite.
Šobrīd ir trīs aktīvi procesi – par SIA “Tiesu namu aģentūra”, kas startē informācijas tehnoloģiju iepirkumos, par AS “Latvijas valsts meži” ilgtermiņa līgumiem un par Dienvidkurzemes pašvaldību uzvedību publiskajos iepirkumos.
KP priekšsēdētāja atzīmēja, ka vidēji gadā tiek vērtēti 20 apvienošanās pieteikumi. Šogad veiktas piecas padziļinātas izpētes, un viena no tām šobrīd vēl ir procesā.
Tirgus izpētes fokusā šogad bijusi pārtikas mazumtirdzniecība, finanšu nozare, vides nozare, veselības aprūpe un IT jomas iepirkumi, piemin Šmite.
Tāpat KP ir veikusi iniciatīvas normatīvā regulējuma jomā. Ministru kabinets atbalstīja izmaiņas Konkurences likumā. Tāpat procesā ir apvienošanās regulējuma pilnveide, kuras mērķis ir mazināt administratīvo slogu, padarīt procesu ātrāku un skaidrāku tirgus dalībniekiem.
Šmite norādīja, ka notiek arī starptautiska sadarbība. Šobrīd ir divi aktīvi tiesību projekti ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm un citām valstīm par digitālā tirgus uzraudzību, kā arī par karteļu pazīmju atpazīšanas apmācībām.
Tāpat notiek kopīga Baltijas valstu pārkāpuma izpildes lieta, ko plānots pabeigt 2026. gada pirmajā ceturksnī. Tā ir vertikāli aizliegta vienošanās kafijas automātu izplatīšanas tirgū.
KP 2026. gadā turpinās strādāt pie astoņām atvērtām izpētēm un tirgus uzraudzības.
Jau ziņots, ka KP pirmdien atklāj Konkurences tiesību nedēļu.
Nedēļas gaitā paredzēti vairāki pasākumi juristiem, uzņēmējiem, publisko personu pārstāvjiem un nozaru asociācijām.
Pasākumu mērķis ir veicināt izpratni par godīgas konkurences nozīmi un rosināt profesionālu dialogu par efektīvu konkurences politikas piemērošanu Latvijā.
Konkurences tiesību nedēļas atklāšanas pasākumā prezentēja KP snieguma rādītājus un nākotnes perspektīvu, kā arī sniedza ieskatu KP darbā pie pirmā Latvijas Nozaru konkurences ziņojuma izstrādes.
Pasākuma turpinājumā tika prezentēti sabiedriskās aptaujas rezultāti par patērētāju mobilitāti banku sektorā, kam sekoja paneļdiskusija “Vai banku sektorā pastāv konkurence?”, kurā pētījuma datus un konkurences problemātiku pārrunāja nozares eksperti.
Savukārt no 11. novembra līdz 12. novembrim notiks Baltijas Konkurences konference, kurā kopā pulcēsies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu vadība, eksperti un juristi. Divu dienu laikā dalībnieki dalīsies pieredzē, meklēs efektīvākus risinājumus turpmākai sadarbībai un konkurences uzraudzības stiprināšanai Baltijas reģionā.
13. novembrī notiks konference “Konkurences neitralitāte Latvijā: pieredze, izaicinājumi, nākotnes perspektīva”. Tās laikā tiks prezentēts regulējuma darbības piecu gadu pārskats, analizēti piemērošanas aspekti un identificētie problēmjautājumi. Pasākumu noslēgs paneļdiskusija par konkurences neitralitātes regulējuma efektivitāti un attīstības iespējām nākotnē.
KP Juristu forums notiks 14. novembrī. Forumā KP pārstāvjiem un juristiem būs iespēja apmainīties ar pieredzi un diskutēt par konkurences tiesību piemērošanas un interpretācijas aktuālajiem jautājumiem.
Šogad uzmanība tiks pievērsta tādām tēmām kā iecietības programma, konkurences pārkāpumi darba tirgū, boikota tiesiskie aspekti, zaudējumu piedziņa konkurences lietās, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana KP lēmumu analīzes pilnveidei.
Pasākumiem varēs sekot līdzi klātienē vai tiešsaistē.