Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes, informē Latvijas Bankas (LB) pārstāvji, atsaucoties uz Finanšu pieejamības pārskatu 2023.
Pārskatā teikts, ka vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP.
Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī
neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos.
Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, skaidrots pārskatā.
LB sagatavojusi Finanšu pieejamības pārskatu 2023, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā.
Tostarp viens no pārskata autoriem, LB Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, norāda, ka stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomikas izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ekonomikas attīstību ilgtermiņā.
Pārskatā nosaukti gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, kas kavē kreditēšanu. Tostarp secināts, ka sarūkošā kreditēšanas aktivitāte uzņēmumu segmentā ir lielākā mērā saistāma ar ierobežoto finansējuma pieejamību, nevis ar uzņēmumu vēlmi un spēju aizņemties. Proti, tas, ka vienlaikus ar uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanos ir novērojams kreditēšanas aktivitātes kritums, liecina par kredītu pieejamības pasliktināšanos.
Mājsaimniecību finansiālā situācija un spēja uzņemties saistības ir krietni uzlabojusies, tomēr tas neatspoguļas nozīmīgā mājokļu kreditēšanas aktivitātes kāpumā. Jaunu mājokļu
būvniecības aktivitāte ir krietni zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Tā iemesli meklējami vairākās strukturālajās nepilnībās – piemēram, ar būvniecības procesu saistītajos birokrātiskajos šķēršļos, kā arī samērā augstajās kredītu procentu likmēs un kredītu nepieejamībā reģionos.
LB secinājumus plānots apspriest diskusijā ar uzņēmēju organizāciju, Finanšu ministrijas un banku pārstāvjiem. Ekspertu saruna Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas? notiks 19.oktobrī no pulksten 14 līdz 16, to varēs vērot arī tiešraidē vietnē makroekonomika.lv.
Lasiet arī: Saeimas Budžeta komisija atbalsta hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzību