Pentagons trešdien, 7.septembrī, nāca klajā ar palīdzības paketi Ukrainai, kurā iekļauti šāviņi ar noplicinātu urānu, kas paredzēti Abrams tankiem. Kremlis ceturtdien, 8.septembrī, uz to asi reaģēja, uzskatot, ka ASV būs jāatbild par “ļoti bēdīgajām sekām”, ko radīs tās nesenais lēmums, ziņo Reuters. Reuters arī atzīmē, ka Lielbritānija iepriekš jau bija sūtījusi Ukrainai līdzīgus šāviņus.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paudis bažas par šādu šāviņu piegādāšanu. Viņš atsaucies uz to, ka NATO šādu munīciju izmantoja 1999.gadā, kad tika bombardēta Dienvidslāvija, saistot to ar vēža un citu slimību skaita pieaugumu reģionā, sakot, ka tas ietekmē ne tikai tos, kuri tieši saskaras ar šo munīciju, bet arī nākamās paaudzes un tagad tas notikšot arī Ukrainā.
Par noplicinātā urāna munīcijas izmantošanu notiek diskusijas.
Aizstāvju grupas, piemēram, Starptautiskā Urāna ieroču aizlieguma koalīcija, apgalvo, ka noplicinātā urāna putekļu iedarbība var izraisīt vēzi un iedzimtus defektus.
Tomēr ANO Vides programmas ziņojumā par Serbiju un Melnkalni konstatēts, ka “nav ievērojama, plaši izplatīta piesārņojuma”.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir paziņojusi, ka pētījumi dažādos reģionos, tostarp bijušajā Dienvidslāvijā, Kuveitā, Irākā un Libānā, liecina, ka
vidē izkliedētā noplicinātā urāna atliekas nerada radioloģisku apdraudējumu.
Daži Serbijas politiķi to apstrīd un ziņo par ļaundabīgo audzēju un nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Turpretī Lielbritānijas Karaliskā biedrība 2002.gada ziņojumā apgalvoja, ka noplicinātā urāna munīcijas radītais risks orgāniem ir ļoti zems gan karavīriem, gan tiem, kas dzīvo konflikta zonā. Lielbritānija savās vadlīnijās norādījusi, ka, lai radītu traumas, būtu jāieelpo milzīgs daudzums noplicinātā urāna putekļu.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) administrācija nolēmusi piegādāt Ukrainai šāviņus, kuros ir noplicināts urāns.
Lasiet arī: VIDEO | Krievijas uzbrukumā Ukrainas pilsētai vismaz 17 mirušie
