Maskava pirmo reizi atklāti atzinusi savu sakāvi kopš iebrukuma Ukrainā šā gada februārī. Kremļa amatpersonas un valsts propagandas mediji plaši apspriež Krievijas sakāves iemeslus Harkivas apgabalā, informē Kara izpētes institūts (ISW).
Kremlis tā arī nav atzinis sakāvi Čūsku salā vai to, ka Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no Kijivas, apgalvojot, ka mērķis ir Donbasa «atbrīvošana» un atkāpšanās no Čūsku salas esot bijis «labās gribas žests».
Krievijas Aizsardzības ministrija sākotnēji līdzīgi izteicās par neveiksmi Harkivas apgabalā, sakot, ka karaspēks tika izvests no Harkivas, lai «pārgrupētos», tomēr pēc izskanējušās kritikas tiešsaistē Kremlis atzina savu sakāvi. Tas tiek uzskatīts kā mēģinājums pasargāt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no tiešas kritikas, tādējādi vainu uzveļot Krievijas Aizsardzības ministrijai un militārajai pavēlniecībai.
Atsaucoties uz Pentagona preses sekretāru ģenerāli Patu Raideru (Par Rydere), ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainas panākumi īstenotajā pretuzbrukumā nav pārsteigums tās sabiedrotajiem.
«Es domāju, ja kāds arī bija pārsteigts, balstoties uz ziņojumiem, ko mēs esam redzējuši saistībā ar Krievijas militāro spēku atbildi, tad tā bija Krievija,» sacīja Raiders.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja žurnālistiem, ka ukraiņu karaspēks ir panācis Krievijas puses atkāpšanos tālāk uz Harkivas ziemeļaustrumiem un daudzi iebrucēji ir aizbēguši pāri robežai.
Tajā pašā laikā Ukrainas premjerministra vietniece Eiropas integrācijas jautājumos Olga Stefanišina izdevumam France24 sacīja, ka Krievijas amatpersonas pēdējo dienu laikā ir sazinājušās ar Ukrainu, lai uzsāktu sarunas, un pēc viņas domām šī soļa mērķis ir apturēt Ukrainas karspēka straujo virzību uz priekšu.
Stefanišina sacīja, ka Ukraina runās ar Krieviju tikai tad, kad Ukraiņi sasniegs savus militāros mērķus.
Ukraiņu medijs The Kyiv Independent ziņo, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Sholcz) 90 minūšu ilgā telefonsarunā ar Vladimiru Putinu aicināja viņu pēc iespējas ātrāk rast diplomātisku risinājumu karā ar Ukrainu un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas, kā arī ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
Šolcs uzsvēra, ka jebkādi turpmākie aneksijas soļi no Krievijas puses «nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos».
Tikmēr CNN ziņo, ka gandrīz 50 pašvaldību deputāti Krievijā ir parakstījuši petīciju, kurā pieprasa prezidenta Vladimira Putina atkāpšanos.
Tas ir par 29 deputātiem vairāk nekā pirmdien, 12.septembrī. Sanktpēterburgas Semenovskas rajona pašvaldības deputāte Ksenija Torstroma norādījusi CNN: «Šobrīd mums ir 47 pārbaudīti paraksti.»
CNN arī vēsta, ka Krievija kopš 2014.gada ir slepeni pārskaitījusi vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru (300,73 miljonus eiro) ārvalstu politiskajām partijām visā pasaulē, paziņoja augsta ranga ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) administrācijas amatpersona, atsaucoties uz izlūkdienestu veikto pārskatu.
Savukārt Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) ziņo, ka atjaunota piekļuve trešajai rezerves elektrolīnijai, kas piegādā elektrību Zaporižjas atomelektrostacijai. Visi seši spēkstacijas reaktori joprojām atrodas zemā dzesēšanas režīmā, taču tiem ir nepieciešama elektroenerģija, lai uzturētu nepieciešamās drošības funkcijas.
