Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 63% atzinuši, ka nav pārliecināti, vai rudens un ziemas sezonā varēs pilnībā apmaksāt visus rēķinus, savukārt 52% norāda, ka lielākā vai mazākā mērā paļausies uz valsts vai pašvaldības sniegto atbalstu, secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā aptaujā.
Inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums lielai daļai Latvijas iedzīvotāju radījis finanšu stresu un nedrošību par savu spēju nākotnē tikt galā ar ikmēneša rēķiniem.
Saskaņā ar aptaujas datiem 15% iedzīvotāju jau šobrīd skaidri apzinās, ka visdrīzāk rēķinu apmaksu pilnā apmērā ziemā nespēs veikt vai arī to varēs izdarīt vien daļēji (35%). Ņemot vērā lielo nenoteiktību resursu cenu tirgū un neziņu par sagaidāmiem rēķiniem, vēl 13% iedzīvotāju savu potenciālo maksātspēju ir ļoti grūti novērtēt.
Pēc aptaujas rezultātiem secināts, ka viskritiskāk savu spēju apmaksāt rēķinus vērtē iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem – līdz 550 eiro uz vienu ģimenes locekli. Savukārt mājsaimniecības, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1 001 eiro, visbiežāk pauž optimismu un norāda, ka rēķinus spēs apmaksāt pilnībā.
Kopumā Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 37%, gaidot apkures sezonas iestāšanos, pauž pilnu gatavību un pārliecību tikt galā ar rēķinu apmaksu.
Tāpat secināms, ka nedaudz vairāk kā puse iedzīvotāju (52%) visdrīzāk sagaida valsts un pašvaldību atbalstu gaidāmajā apkures sezonā (kompensācijas, piemaksas, pabalstus u.c.).
Visbiežāk valsts atbalstu sagaida iedzīvotāji, kuriem ģimenē ir vairāk nekā 5 cilvēki, savukārt visretāk ar to rēķinās gados jauni iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem un tādās ģimenēs dzīvojošie, kurās ir viens bērns.
Katrs piektais iedzīvotājs (21%) pauž stingru pārliecību ka apkures rēķinu segšanai rudens un ziemas periodā, pilnīgi noteikti neplāno paļauties uz valsts un pašvaldību nodrošināto atbalstu.
Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa paredz, ka šoruden apkures izmaksas būs «rekordaugstas un grūti apmaksājamas», piebilstot, ka lielai daļai iedzīvotāju šobrīd ir grūti saprast, tieši kāda cena visā apkures sezonā viņus sagaida.
«Veco tarifu pārskatīšana un jauno apstiprināšana pašvaldībās norit dažādos laikos, un ir grūti skaidri saprast, tieši kāda cena visā apkures sezonā iedzīvotājus sagaida. Tam paralēli arī jāspēj orientēties valsts atbalsta sniegšanas mehānismā un saprast, cik liels atbalsts, par kāda veida kurināmo un kādu tarifu robežās galu galā praktiski ir sagaidāms,» norāda Kropa.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji norāda, ka rudens un ziemas sezonā viņus visvairāk uztrauc apkures – gāzes, malkas, brikešu un cita kurināmā (59%), kā arī elektroenerģijas (57%) izmaksu pieaugums.
Kā rāda aptaujas rezultāti, lauku reģionos dzīvojošie retāk uztraucas par apkures un mājokļa izmaksu pieaugumu, taču viņus vairāk nekā citus aptaujātos satrauc transporta un degvielas sadārdzinājums (48%).
Jāpiebilst, ka iedzīvotāji ar ienākumiem no 351 līdz 550 eiro uz vienu ģimenes locekli ievērojami vairāk ir nobažījušies par apkures (70%), elektroenerģijas (67%) un pārtikas (61%) izmaksu pieaugumu.
«Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp – tā varētu raksturot situāciju, ar kuru nākas tikt galā Latvijas mājsaimniecībām,» norāda Kropa, piebilstot, ka vienlīdz lielas bažas sabiedrībā rada gan apkures, gan elektroenerģijas, pārtikas, transporta un mājokļa uzturēšanas cenu pieaugums.
Swedbank Finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar Snapshots 2022.gada septembrī, aptaujājot 1051 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
