Kamēr Berlīne cīnās ar šoku, ko enerģētikā izraisījis karš Irānā, Krievijas diktators Vladimirs Putins cenšas to izmantot, lai izdarītu lielāku spiedienu uz vāciešiem ar naftas piegādēm, raksta “Politico.”
Maskava plāno 1.maijā pārtraukt naftas tranzītu no Kazahstānas pa vienu no cauruļvada “Druzhba” atzariem. Tas vāciešiem var radīt ievērojamas galvassāpes, jo liela pārstrādes rūpnīca, kas nodrošina 90% no Berlīnei un Brandenburgas federālajai zemei nepieciešamā benzīna, aviācijas degvielas, dīzeļa un apkures naftas, 20% no izmantotās naftas iegūst tieši no Kazahstānas. Lai gan Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks norādījis, ka piegādes tiks pārtrauktas nepietiekamas tehniskās kapacitātes dēļ, Kremlis lieliski apzinās, ka jebkādi energoapgādes traucējumi var nākt par labu galēji labējās, Krievijai draudzīgās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) izredzēm pašvaldību vēlēšanās Vācijas austrumdaļā.
Eiropas Padomes Krievijas enerģētikas politikas jautājumu eksperts Šimons Kardašs (Szymon Kardaś) sacīja, ka, apturot piegādes un radot šķēršļus naftas eksportam uz Vāciju, Krievija vēlas izraisīt naftas krīzi.
Vācija no Krievijas naftas un dabas gāzes atteicās pēc Kremļa pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Tomēr Vācija turpina saņemt salīdzinoši nelielu naftas daudzumu no Kazahstānas pa cauruļvadu “Druzhba,” kas šķērso Krievijas teritoriju, un tas dod Kremlim zināmu iespēju ietekmēt Vāciju.
Eksperti norādījuši, ka pašlaik Kremlis ieraudzījis iespēju šo sviru izmantot.
Kārnegī Krievijas Eirāzijas centra vecākais līdzstrādnieks Sergejs Vakulenko sacīja, ka Krievijai šis ir ērts brīdis, lai palielinātu naftas pārstrādes rūpnīcu grūtības. Viņš piebilda, ka Maskavai varētu būt arī papildus motīvi. Piemēram, ja Krievija nolems Kazahstānas naftas piegādes novirzīt pa citiem ceļiem, tie, visticamāk, vedīs caur Krievijas ostām Baltijas jūras krastos, kuras pēdējā laikā kļuvušas par Ukrainas uzbrukumu mērķiem. Vakulenko sacīja, ka gadījumā, ja Vācijai būs nepieciešams izmantot Primorskas un Ustjlugas ostas, tas var likt Berlīnei izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā pārtrauc uzbrukumus, tādējādi padarot Vāciju par vairogu krievu ostām.
Kazahstānas enerģētikas ministrs, kuram ir cieša saikne ar Maskavu, pagājušajā nedēļā izteicās, ka ukraiņu lidrobotu uzbrukumi Krievijas enerģētikas infrastruktūrai var būt radījuši traucējumu kazahu naftas piegādēm uz Vāciju.
Traucējumu iemeslu neatkarīgi apstiprināt ir sarežģīti, bet daži vācu politķi norādījuši, ka motīvs jau ir skaidrs. Deputāts Mihaels Kelners (Michael Kellner) sacīja, ka, tāpat kā tā jau darījusi iepriekš, Krievija atkal cenšas šantažēt Vāciju.
Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) pārstāvis Stefans Korneliuss (Stefan Kornelius) pagājušajā nedēļā teica, ka
degvielas krājumi valsts austrumos saglabāsies stabili, un valdība strādā pie alternatīvām iespējām.
Lai gan Kazahstānas naftas apjoms, ko saņem “PCK Schwedt” pārstrādes rūpnīca Vācijas ziemeļaustrumos, nav liels – apmēram 43 000 barelu dienā no kopējiem 240 000 barelu – pat vismazākā iespēja izdarīt spiedienu uz Vācijas valdību varētu darboties Maskavas labā. Jo īpaši svarīgi tas ir Vācijas austrumos, kur arvien redzamāka kļūst Krievijai draudzīgā partija AfD, kura labprāt izmantos iespēju pievērst sev vēlētājus, izmantojot degvielas trūkumu. AfD pieaugošās energoresursu cenas un ekonomikas vājās vietas padarījusi par savas kampaņas centrālajiem punktiem, un ciešāku saikni ar Maskavu tiecas attēlot kā universālu risinājumu. Vien pirms dažām dienām AfD parlamentārā grupa aicināja atjaunot līgumus par gāzes piegādi no Krievijas pa “Nord Stream” cauruļvadiem. Tā noteikti ir tēma, par ko Kremlis ir vienisprātis ar AfD. Krievijas mērķis ir izdarīt spiedienu uz Vācijas politiskajiem līderiem, lai normalizētu attiecības un atsāktu dabas gāzes piegādi.
Putina sabiedrotais, Krievijas Suverēnā labklājības fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs paziņojis, ka pasaules vēsturē smagākās enerģētikas krīzes laikā Vācija bez Krievijas naftas ne vien virzās uz stagnāciju, bet pat uz tūlītēju ekonomisku sabrukumu, no kura nespēs atkopties.
AfD jau sākusi vainot Merca valdību par Kazahstānas naftas plūsmas apsīkšanu. Grupas līderis Eiropas Parlamentā Renē Austs (René Aust) sacīja, ka sekas esot paredzamas – augstākas cenas, strādājošo nedrošība, un ticības zaudēšana federālajai valdībai. Viņš piebilda, ka nebūtu pārsteigts, ja Vācijas autrumu daļas vēlētāji šovasar izies ielās, lai pieprasītu zemākas enerģijas cenas, un tad AfD nostāšoties pilsoņu pusē.