Krievija apšaudījusi Kijivu ar spārnotajām raķetēm, kamēr Maskavā lielo cilvēkresursu zaudējumu ēnā norisinājusies pieticīga “Uzvaras dienas” parāde, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Asā, desmit minūtes garā uzrunā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vērsies pret “rietumu eliti”, un runājis par cilvēces atrašanos nozīmīgā pagrieziena punktā. Putins, kurš pērn uzsāka asiņainu iebrukumu kaimiņvalstī, paziņoja, ka pret Krieviju tiekot vērsts karš. Tikmēr Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), 9.maijā viesojoties Kijivā, uzsvēra, ka karš ir izolējis Krieviju no Eiropas, toties tuvinājis Ukrainu rietumiem. Viņa nodēvēja Ukrainu par “šodienas Eiropas vērtību sirdi”. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzņemot fon der Leienu, demostrējis skaidru virzību uz rietumiem. Viņš sacīja: “Mūsu centieniem veidot vienotu Eiropu, tiekties pēc drošības un miera, jābūt tikpat spēcīgiem kā Krievijas vēlmei iznīcināt mūsu drošību, brīvību un mūsu Eiropu.”
Putina režīmam tā sauktā Uzvaras diena ir būtiskākais notikums gadā, un Krievijas prezidents arī uzbrukumu Ukrainai pamato ar sevis iedomātu cīņu pret nacistiem. Lai gan parāde Sarkanajā laukumā bija ierasti pompoza, bija skaidri manāms, ka tā ir arī ievērojami pieticīgākā nekā iepriekš.
Moderno tanku vietā pāri laukumam devās vien vientuļš 2.pasaules kara T-34 tanks.
Tradicionālais iznīcinātāju lidojums pār Sarkano laukumu arī bija atcelts.
Putina runu sabotējis arī kārtējais lamuvārdiem piesātinātais paziņojums no Vāgnera grupas īpašnieka Jevgēņija Prigožina puses, kurš apsūdzējis Maskavas ģenerāļus tīšā munīcijas aizturēšanā. Prigožins audioziņā norādīja: “Vakar saņēmām kaujas pavēli, kurā skaidri sacīts, ka gadījumā, ja pametīsim pozīcijas Bahmutā, tas tiks uzskatīts par nodevību pret dzimteni. Ja nebūs munīcijas, mēs atstāsim pozīcijas, un mēs uzdosim jautājumu par to, kurš patiesi ir nodevis Tēviju.”
Zelenskis informējis, ka Maskavai, par spīti Putina rīkojumam pārņemt pilsētu līdz 9.maija svinībām, nav izdevies ieņemt Bahmutu.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 23 no 25 Krievijas raidītajām spārnotajām raķetēm,
kas naktī uz 10.maiju raidītas uz Kijivu. Cietušo nav.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņojusi, ka esot raidījusi triecienus pa ukraiņu kazarmām un munīcijas noliktavām ar augstas precizitātes tālās darbības ieročiem. Pēc vairākas nedēļas ilga pārtraukuma Krievija aprīļa beigās atsāka raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotajām vietām, un pēdējās dienās uzbrukumi pastiprinājušies.
Mediju aģentūra Agence France Presse ziņojusi, ka raķešu triecienā netālu no Bahmutas bojā gājis tās videooperators.
