Krievija pēdējās nedēļās ir guvusi lēnus, bet stabilus panākumus pret Ukrainu Donbasā, taču par to ir samaksājusi lielu cenu – vairākus tūkstošus kritušo un ievainoto Krievijas karavīru, tādējādi iezīmējot asiņaināko mēnesi gandrīz trīs gadus ilgajā konfliktā, trešdien, 9.oktobrī, paziņoja ASV amatpersonas Pentagonā, informējot žurnālistus par kara gaitu, vēsta “Politico”.
Saskaņā ar amatpersonu ziņoto Krievijas bojāgājušo un ievainoto skaits karā ir pārsniedzis 600 000 karavīru.
Aptuvenais upuru skaits, kas vairāk nekā 40 reizes pārsniedz Krievijas zaudējumus tās desmit gadus ilgajā iebrukumā Afganistānā pagājušā gadsimta 90.gados, atbilst iepriekšējām Ukrainas aplēsēm, taču tikai daļēji atspoguļojot situāciju.
Pēdējo mēnešu laikā Krievijas spēki ir ieņēmuši svarīgākās pilsētas Ukrainas austrumos un tuvojas stratēģiski svarīgajai Pokrovskas pilsētai Donbasā, kas ir Ukrainas frontes spēku kritiskais centrs.
Krievijas ofensīvas kopš vasaras ir sastāvējušas no masveida artilērijas uzbrukumiem, kam sekojusi liela karaspēka virzīšanās uz labi nostiprinātajām ukraiņu pozīcijām, kā rezultātā tūkstošiem karavīru ir zaudējuši dzīvību, jo Maskavas komandieri, šķiet, ir izvēlējušies stratēģiju, kas balstās uz karavīru upuriem apmaiņā pret ieņemto teritoriju, sacīja amatpersona.
Nesenie Krievijas panākumi Ukrainā ir ievērojamākie kopš 2022.gada iebrukuma, un šķiet, ka Maskava ir gatava īstermiņā ciest lielus karavīru zaudējumus, lai nodrošinātu panākumus.
“Viņi ir mēģinājuši pārvarēt [ukraiņu] apšaudes ar masveida manevru,” sacīja militārpersona. “Ja paskatās uz Pokrovskas apkārtni, Krievijas spēku skaits tur ir pārsteidzošs. Tie ir desmitiem tūkstošu spēku, ko viņi ir izvietojuši šajā ļoti nelielajā teritorijā. Kā zināms, ja ļoti mazā teritorijā ir tik daudz spēku… tā ir vide, kurā ir daudz mērķu” ukraiņiem.
Neraugoties uz Ukrainas centieniem nostiprināt savas frontes līnijas, kopš vasaras tā turpina atkāpties, nespējot pilnībā pretoties Krievijas uzbrukumiem.
Prezidents Volodimirs Zelenskis ir piedāvājis savu “uzvaras plānu” līderiem Vašingtonā un Eiropā, taču nav spējis izraisīt lielu entuziasmu attiecībā uz tā galvenajiem principiem – vairāk ieroču un ierobežojumu atcelšana, lai ļautu izmantot Rietumu tāla darbības rādiusa ieročus Krievijas iekšienē.
Šo jautājumu bija paredzēts apspriest NATO valstu vadītāju samitā Vācijā, taču to atcēla pēc tam, kad prezidents Baidens un aizsardzības ministrs Ostins atcēla ierašanos, lai koncentrētos uz gatavošanos viesuļvētrai “Miltons”. NATO aizsardzības ministru sanāksme Beļģijā ir paredzēta nākamnedēļ, kur, visticamāk, apspriedīs šo jautājumu.
Kopš augusta Ukraina ir izvietojusi tūkstošiem karavīru Krievijas Kurskas reģionā, kas radījis bažas par to, ka citviet var trūkt karavīru, taču militārpersona uzskata, ka Ukraina var uzturēt savas operācijas šajā reģionā mēnešiem ilgi. Un sliktas koordinācijas un plānošanas dēļ krieviem “ir ievērojamas loģistikas problēmas, karaspēka pārvietošanā un spēku organizēšanā”, lai reģionā pārietu uzbrukumā, sacīja amatpersona.
“Nekas neliecina par to, ka viņi būtu gatavi veikt nozīmīgu izrāvienu, lai atgūtu Kursku, un es nedomāju, ka viņiem izdosies tuvākajā laikā to izdarīt,” viņš sacīja.
Lasiet arī: VIDEO | Viesuļvētra “Miltons”, postot mājas, virzās pāri Floridas centrālajai daļai
