Krievija ir pārvietojusi lielu skaitu pretgaisa raķešu Ukrainas virzienā, tostarp no Sanktpēterburgas, kas ir viens no svarīgākajiem Krievijas pretgaisa aizsardzības reģioniem, liecina Somijas sabiedriskā medija Yle iegūtie satelīta attēli.
Nedz Krievija, nedz Rietumvalstis nav ziņojušas par militārā aprīkojuma pārvietošanu.
Jau labu laiku Krievijas otro svarīgāko pilsētu Sanktpēterburgu ieskāva 14 pretgaisa raķešu bāzes, bet tagad dažas no bāzēm ir tukšas.
«Spriežot pēc attēliem, no četrām pretgaisa aizsardzības bāzēm ir izvests ekipējums,» Yle pastāstīja militārais eksperts, atvaļinātais majors, Marko Eklunds (Marko Eklund).
Papildus iztukšotajām bāzēm, vasaras laikā no citām Sanktpēterburgas apkārtnē esošajām bāzēm tika pārvietotas pretgaisa raķešu iekārtas, visticamāk, uz Ukrainu.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā, svētdien, 18.septembrī, solīja, ka cīņa par Krievijas okupēto teritoriju atgūšanu netiks pārtraukta. «Iespējams, dažiem no jums šķiet, ka pēc vairākām uzvarām mums tagad ir iestājies sava veida klusums. Tomēr miera nebūs. Notiek gatavošanās nākamajām [uzbrukuma] sērijām… Ukrainai ir jābūt brīvai. Visai Ukrainai.», Zelenski citē britu laikraksts The Guardian.
Savā video uzrunā Ukrainas prezidents arī sacīja, ka pēc Ukrainas armijas veiksmīgi īstenotā pretuzbrukuma Harkivas apgabalā, viņš sagaidot vēl citu pilsētu atbrīvošanu, tas attiecas arī uz Krimas apgabala pilsētām.
Tajā pat laikā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs, pirmdien 19.septembr, ziņoja, ka Krievija kara vajadzībām turpina vervēt ieslodzītos.
Tiek ziņots, ka 400 ieslodzītie no Tambovas apgabala Krievijā tika nosūtīti karot uz Ukrainu.
Ģenerālštābs arī ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja trīs Krievijas uzbrukumus un īstenoja gaisa triecienus pret Krievijas pozīcijām.
Kara izpētes institūts (ISW) informē, ka Ukrainas karaspēks turpina nostiprināt savas pozīcijas pāri Oksilas upei Harkivas apgabalā. ISW arī apgalvo, ka Krievijas spēki, visticamāk, atkāpjas uz labāk aizsargātām pozīcijām Hersonas apgabalā, lai izvairītos no tādas pašas sakāves kā Harkivā.
Savukārt ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Marks Milijs (Mark Milley) svētdien, 18.septembrī, apmeklējot Polijas kara bāzi, brīdināja, ka vēl joprojām nav skaidrs, kā Krievija varētu reaģēt uz piedzīvotajām neveiksmēm Ukrainā, un aicināja ASV karavīriem palielināt modrību, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Tikmēr pēc Zaporižjas apgabala gubernatora Oleksandra Starukha teiktā, Krievijas spēki izšāva astoņus lādiņus, kas bija vērsti pret infrastruktūras objektiem, ziņu par cietušajiem pagaidām nav.
Kopš kara sākuma Ukrainā ir nogalināti un ievainoti 395 bērni, svētdien, 18.septembrī, ziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Lielākais upuru skaits tika reģistrēts Doņeckas apgabalā. Tomēr paredzams, ka šie skaitļi būs lielāki, jo tajos nav iekļauti upuri, kuri ir gājuši bojā Krievijas okupētajās teritorijās un apgabalos.
Tajā pat laikā Ukrainas bruņotie spēki ir uzbrukuši Krievijas kontroles punktiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Ukrainas gaisa spēki ir veikuši 20 gaisa triecienus, veiksmīgi trāpot 15 Krievijas kontrolpunktiem un četriem objektiem, izmantojot pretgaisa aizsardzības sistēmas, vēsta The Kyiv Independent.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili (Salome Zourabichvili) svētdien, 18.septembrī, Twitter vietnē nosodīja Krievijas pastrādātas zvērības Izjumā. Atsaucoties uz atrastajiem masu kapiem, kur gandrīz visiem ekshumētajiem līķiem bija konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes, Zurabišvili rakstīja: «Par šiem kara noziegumiem ir jāatbild tiesas priekšā.»
I condemn in the strongest terms the atrocities committed by Russia in #Izium. These war crimes must be answered by justice. Ukraine will not fall, and peace will prevail. #SlavaUkraini
— Salome Zourabichvili (@Zourabichvili_S) September 18, 2022
Savukārt ziņu kanāls CNN vēsta, ka ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden), sniedzot interviju raidījumam 60 minutes, sacīja, ka pagaidām neesot bijušas norādes, ka Ķīna varētu piegādāt Krievijai ieročus, lai palīdzētu karā Ukrainā.
