Saskaņā ar Lielbritānijā bāzētā bezpeļņas pētniecības grupa “Open Source Centre” un BBC piektdien, 22.novembrī, publicēto satelītattēlu analīzi Ziemeļkoreja, pārkāpjot ANO sankcijas, no Krievijas šā gada astoņu mēnešu laikā, iespējams, ir saņēmusi vairāk nekā vienu miljonu barelu naftas, ziņo “Reuters” un britu raidsabiedrība BBC.
Kopš marta tukši Ziemeļkorejas naftas tankkuģi 43 reizes apmeklējuši Krievijas Tālo Austrumu ostu “Vostočnij” un devušies prom gandrīz pilni.
“Desmitos augstas izšķirtspējas satelītuzņēmumu, AIS (automātiskās identifikācijas sistēmas) datos un attēlos, ko publicējušas jūras patruļas misijas, kuru uzdevums ir uzraudzīt Ziemeļkorejas darbības, kas vērstas pret ANO sankciju pārkāpumiem, redzams, ka Ziemeļkorejas tankkuģi atkārtoti veic iekraušanu naftas terminālī Krievijas ostā “Vostočnij”,” teikts “Open Source Centre” ziņojumā, piebilstot, ka Krievijas Ārlietu ministrija nav atbildējusi uz lūgumu sniegt komentārus.
Ziemeļkoreja ir turpinājusi nelikumīgi importēt naftas produktus, pārkāpjot ANO Drošības padomes rezolūcijas, norāda ANO Drošības padome.
Ziemeļkoreja ir vienīgā valsts pasaulē, kurai nav atļauts pirkt naftu brīvajā tirgū. Saskaņā ar ANO Drošības padomes ierobežojumiem, kas noteikti saistībā ar Ziemeļkorejas kodolieroču un raķešu izstrādi, Phenjana nedrīkst importēt vairāk par 500 000 barelu naftas gadā.
Ziemeļkoreja piegādā Krievijai karaspēku un ieročus karam Ukrainā, savukārt Krievija piegādā Ziemeļkorejai naftu, tādējādi stiprinot tās stabilitāti, neraugoties uz sankcijām,
uzskata eksperti un Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Deivids Lemijs (David Lammy).
Phenjana un Maskava ir pastiprinājušas diplomātiskās un ekonomiskās saites, tostarp militāro sadarbību un noslēgušas aizsardzības paktu. Militārā sadarbība starp abām valstīm ir izraisījusi starptautisku satraukumu, un Vašingtona, Kijiva un Seula ir nosodījušas Ziemeļvalstis par militārā aprīkojuma un vairāk nekā 10 000 karavīru nosūtīšanu uz Krieviju, lai atbalstītu tās karu pret Ukrainu.
Spriedze karā ir saasinājusies, Ukrainai, kā ziņots, trešdien izšaujot britu raķetes “Storm Shadow” uz Krievijas Kurskas reģionu, un otrdien – ASV raķetes ATACMS Krievijas iekšienē, nedēļas sākumā saņemot aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena (Joe Biden) atļauju Kijivai izmantot ASV piegādātas raķetes mērķiem Krievijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja par jauna veida hiperskaņas vidēja darbības rādiusa raķetes izmantošanu pret Ukrainu, reaģējot uz ASV un Lielbritānijas raķešu izmantošanu no Kijivas puses.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien sacīja, ka trieciens centrālajai pilsētai Dņipro ar jauna tipa ballistisko raķeti ir “nepārprotama un smaga eskalācija” karā, un aicināja pasauli to stingri nosodīt.
“Ballistiskās raķetes izmantošana pret Ukrainu šodien ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievija nav ieinteresēta mierā,” viņš rakstīja vietnē “X”.
Lasiet arī: Angela Merkele memuāros atminas trikus, kā tikt galā ar Donaldu Trampu un tikšanās ar Putinu
Lasiet arī: Putins dod mājienu par iespējamiem triecieniem Rietumvalstīm
Lasiet arī: BNN pēta | Lietuvai ir jauns premjerministrs, bet prezidentam Nausēdai tagad jāizvērtē ministru kandidāti
