Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas jaunievēlētā 2024.-2028.gada Seima deputāti 21.novembrī atbalstīja 45 gadus vecā sociāldemokrāta (LSDP) Gintauta Palucka (Gintautas Paluckas) iecelšanu premjerministra amatā.
Palucka kandidatūru atbalstīja 88 deputāti, 34 balsoja pret, bet seši deputāti atturējās. Viņa kandidatūra saņēma vienprātīgu valdošās koalīcijas frakciju atbalstu. Papildus viņa kandidatūru atbalstīja trīs likumdevēji no jauktās Seima grupas. Turpretī pieci Zaļo un zemnieku savienības un Lietuvas poļu frakcijas deputāti atturējās, bet pārējie šīs frakcijas deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.
Paluckam, kurš LSDP vadīja no 2017. līdz 2021.gadam, ir sodāmība. Viņš 2012.gadā, būdams Viļņas pilsētas pašvaldības administrācijas direktors, tika atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā publiskā iepirkuma lietā, kas bija saistīta ar pārāk dārgiem grauzēju iznīcināšanas pakalpojumiem. Viņš šo jautājumu skaidroja ar kļūdu un uzņēmās pilnu atbildību.
Pirms Seima balsojuma prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) saskaņā ar Konstitūciju oficiāli nominēja Palucku premjerministra amatam.
LSDP lēmums izvirzīt Palucku Lietuvas 19.valdības vadītāja amatam sekoja partijas līderes Vilijas Blinkevičūtes izvēlei saglabāt savu vietu Eiropas Parlamentā, atsakoties no Lietuvas deputātes mandāta un iespējas kļūt par premjerministri.
Saskaņā ar Konstitūciju divu nedēļu laikā pēc premjerministra iecelšanas Seimam jāapstiprina Ministru kabineta sastāvs, bet vēl divu nedēļu laikā – valdības programma.
Palucks 21.novembra pēcpusdienā bija iecerējis apmeklēt prezidentu Nausēdu un iepazīstināt viņu ar sava Ministru kabineta locekļu sarakstu.
“Domāju, ka prezidentam būs īpaši asa saruna ar “Nemunas rītausma” ministru kandidātiem. Domāju, ka valsts galva nevēlēsies viņus redzēt Ministru kabinetā,” BNN sacīja Vītauta Dižā universitātes politikas zinātnes profesors Laurs Bielinis (Lauras Bielinis).
Valsts prezidents uzsvēra, ka valsts un Eiropas drošībai arī turpmāk jābūt Ministru kabineta galvenajām prioritātēm,
norādot, cik svarīgi ir atbalstīt Ukrainu, pildīt saistības NATO un saglabāt stabilu finansējumu aizsardzībai.
Tomēr, lai gan koalīcijas līgumā ir apņemšanās nodrošināt aizsardzības finansējumu atbilstoši militārajiem ieteikumiem, nesen notikušajā Nacionālās aizsardzības padomes sanāksmē atklājās bažas, ka pašreizējā finansējuma līmeņa dēļ Lietuvas militārā divīzija pilnu jaudu varētu sasniegt tikai 2036.-2040.gadā, nevis iepriekš plānotajā 2030.gadā.
Par lielākām algām valsts ierēdņiem un lielāku finansējumu izlūkošanai iestājas partija “Nemunas rītausma” un Demokrātiskā savienība “Lietuvas vārdā”. Lai gan aizejošā valdība ir apņēmusies aizsardzības budžeta vajadzību risināšanai neaizņemties, Palucks norādīja, ka aizņemšanās varētu kļūt nepieciešama, ja Eiropas Komisija atļaus atkāpes no Māstrihtas kritērijiem.
Sociāldemokrātu deputāte un, visticamāk, jaunā Ministru kabineta aizsardzības ministre Dovile Šakaliene (Dovile Šakalienė) atbalsta ideju ignorēt ES fiskālos ierobežojumus,
ja tas būs nepieciešams, lai palielinātu aizsardzības izdevumus. Prezidents Nausēda piekrita šim viedoklim, norādot, ka turpmāko sešu gadu laikā aizsardzībai varētu būt nepieciešams atvēlēt līdz 5% no IKP, lai sasniegtu valsts drošības mērķus.
Palucks jau paziņoja, ka aizejošās valdības budžeta projekts ierobežo iespējas veikt korekcijas, lai gan jaunās koalīcijas mērķis ir rast risinājumus.
“Galvenais risks nākamās valdības programmai ir pārmērīga vērienība apvienojumā ar nepietiekamiem resursiem,” sacīja nākamais premjerministrs.
Palucks cer nodrošināt papildu 100 miljonus eiro ceļu infrastruktūrai un 2025.gadā palielināt finansējumu aizsardzībai par gandrīz pusprocentpunktu.
Koalīcijas partneri par prioritāti ir izvirzījuši arī algu paaugstināšanu ierēdņiem.
Sociāldemokrātu mērķis ir piešķirt papildu 40 miljonus eiro bērnu programmām, tostarp trīskāršot finansējumu neformālās izglītības grozam, ņemot vērā pieaugošās izmaksas.
Palucks pauda bažas par šo līdzekļu indeksācijas trūkumu, norādot: “Tas ir izaicinājums ģimenēm, kas audzina bērnus.”
Attiecībā uz ārpolitiku Palucks norādīja uz pārmaiņām attiecībās ar Ķīnu, ar mērķi tās uzlabot, ņemot vērā saspīlējumu saistībā ar Taivānas pārstāvniecību Viļņā.
“Normālu attiecību saglabāšana noteikti ir mērķis,” viņš sacīja aģentūrai BNS, vienlaikus norādot, ka ES attiecības ar Ķīnu joprojām ir sarežģītas un ietver tirdzniecības strīdus un protekcionisma politiku.
Oktobrī notikušajās Seima vēlēšanās uzvarēja LSDP, kas ieguva 52 deputātu vietas, tai sekoja “Nemunas rītausma” ar 20 deputātu vietām un Demokrātiskā savienība “Lietuvas vārdā” ar 14 deputātu vietām. Koalīcija kontrolē 86 vietas 141 deputāta Seimā. Līdz šim valdošā “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” ieguva 29 vietas un 2024.-2028.gada sasaukumā pārgāja opozīcijā.
“Aritmētiski koalīcija ir spēcīga, bet, attiecībā uz kopīgas valodas un kopīgu vērtību atrašanu, tā ir diezgan trausla koalīcija,”
BNN sacīja Bielinis, piebilstot, ka izaicinājumi valdošajai LSDP varētu nākt no partijas “Nemunas rītausma” deputātu vidus.
“Pat daži augsti stāvoši sociāldemokrāti publiski saka, ka veidot koalīciju ar šo partiju nebija prātīgi,” sacīja analītiķis.
LSDP priekšsēdētāja vietnieks Ļutaurs Gudžinsks (Liutauras Gudžinskas) atkāpās no amata, protestējot pret “Nemunas rītausma” iekļaušanu koalīcijā, ko viņš raksturoja kā “populistisku protesta partiju”, kuru iezīmē ideoloģiska virspusība un vienpersoniska vadība.
Tikmēr politologs Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) no Mīkola Romera universitātes pauda šaubas par Palucka harizmu un vadības efektivitāti.
Sarunā ar BNN Dumbļausks prognozēja, ka pārējie koalīcijas partneri – LSDP un Demokrātiskā savienība “Lietuvas vārdā” – galu galā “raudās” par savu aliansi ar Žemaitaiti.
“Viņš ņirgāsies un izsmies visus. Viņš ar sajūsmu ņirgājas par prezidentu, par visiem,” sacīja Dumbļausks.
Trešdien, 20.novembrī, Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) oficiāli pieprasīja parlamentam atņemt deputātam Žemaitaitim tiesisko imunitāti.
Pieprasījums tika iesniegts pēc Viļņas apgabaltiesas nolēmuma, ko tā pieņēma saistībā ar notiekošo kriminālizmeklēšanu. Žemaitaitim izvirzītas apsūdzības saistībā ar viņa ierakstiem “Facebook”, kas tiek uzskatīti par Izraēlu un ebreju tautu aizskarošiem.
Saskaņā ar Konstitūciju Seima locekļus nevar saukt pie atbildības vai ierobežot viņu brīvību bez parlamenta piekrišanas.
“Vēl jāskatās, kā balsos valdošās koalīcijas deputāti – atņemt Žemaitaitim nesodāmību vai nē. Domāju, ka vairākums atbalstīs prokurora prasību,” sacīja Bielinis.
Ja “Nemunas rītausma” līderis zaudēs imunitāti un deputāta mandātu, Žemaitaitis tiks “politiski izolēts”, uzsvēra analītiķis.
Piekrītot Dumbļausks saka, ka, ņemot vērā notikumu gaitu, “Nemunas rītausma” 20 deputātu frakcija “visticamāk” pēc pāris gadiem sašķelsies.
“Iespējams, tas ir neizbēgami,” sacīja analītiķis.
Šī gada sākumā Konstitucionālā tiesa nolēma, ka Žemaitaitis ir pārkāpis deputāta zvērestu un rupji pārkāpis Konstitūciju, izsakot antisemītiskus komentārus. Tika uzsākts impīčmenta process, bet tas palika nepabeigts, jo viņš atteicās no Seima deputāta mandāta, lai piedalītos šogad notikušajās prezidenta un parlamenta vēlēšanās.
