Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē kritizēja kavēšanos ar skaidru Latvijas ostu un loģistikas nozares pārorientēšanas plānu.
Siliņa sēdes sākumā norādīja, ka viņa nozares pārorientēšanas rīcības plāna dokumentus saņēma trešdien. “Šī izskatās pēc papīru mētāšanas! Cik tas izmaksās valsts budžetā, kādi ir konkrēti risinājumi? Nebūs tā, ka valsts visu subsidēs,” sacīja Siliņa.
Satiksmes ministrija (SM) sēdē prezentēja rīcības plānu, kas tika veidots darba grupā ar iesaistītajām pusēm. Tostarp SM aicināja padomi uzdot vairākus uzdevumus, piemēram, lai Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvaldes sagatavo informāciju par paveikto izdevumu optimizēšanā un to priekšlikumiem līdz 2025.gada februārim.
Siliņa sēdē kritizēja aicnājumu dot šādus uzdevumus padomei, jautājot, vai SM to nevar noskaidrot. Viņa norādīja, ka ceturtdien sēdē sagaidīja konkrētus plānus, lai ostas vairāk pelna. “Sagaidīju, ka būs konkrēts plāns, nevis nākamā gada februārī būs tāds un tāds ziņojums. Te prasījās strukturizēta saruna,” teica Siliņa.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norādīja, ka pieņem kritiku un norādīja, ka tā ir SM atbildība, kā arī kopā ar iesaistītajām pusēm tika izrunātas skaidras idejas nozares pārorientēšanai, tomēr iesniegtajos dokumentos ne viss ir līdz galam atspoguļots. “Bet, protams, SM turpina strādāt pie izvirzītajiem pieciem prioritārajiem virzieniem, tostarp jaunām starptautiskajām kravu plūsmām, Latvijas eksportu un iekšzemes kravām, rūpniecisko attīstību ostās/speciāli ekonomiskajās zonās, atjaunīgo resursu enerģētikas projektiem un militāro mobilitāti.
Siliņa sacīja, ka sagaidīja konkrētu ideju klāstu un konkrētus punktus par Latvijus rīcību, piebilstot, ka padome ir vieta arī konkrētām idejām, tāpēc ir jāturpina virzīties uz skaidrām idejām, piemēram, par ostu virzīšanos uz zaļo kursu.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aicināja uzdot SM izveidot nacionālo kravu attīstības plānu no 2025.gada līdz 2030.gadam, kā arī no 2025.gada līdz 2035.gadam. “Tagad tikai dzirdam – naudu vajag tam un vajag nofinansēt to un to,” piebilda Ašeradens.
Tāpat SM aicināja padomi uzdot līdz 2025.gada februārim sagatavot ziņojumu SM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) par valsts finansējuma pieejamību ostu maksātspējas nodrošināšanai un iespējām piešķirt kredītbrīvdienas Valsts kases izsniegtiem aizdevumiem ostu pārvaldēm un iespējām pārkreditēt komercbanku kredītus Valsts kasē.
Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs papildināja, ka ir nepieciešams piešķirt šīs kredītbrīvdienas, jo Ventspils osta ir radusi izdevumu optimizāciju, tomēr kravu zudums ir pārāk liels. Ašeradens sacīja, ka, protams, ir saprotami iemesli, tomēr Valsts kasei būs nepieciešams pamatojums – cik ilgi kredītbrīvdienas būs nepieciešamas, tostarp, vai ir izveidots ilgtermiņa plāns.
Siliņa norādīja, ka personīgi uzskata, ka ceturtdien nevar pieņemt nekādu lēmumu, jo ir nepieciešams strukturēti pavisam citādāks plāns, nevis esošās situācijas saglabāšanas apraksts. “Vajag konkrētas investīciju idejas, kas veicinās kravu piesaisti, arī kredītbrīvdienas nav ostu padomes līmeņa jautājums,” piebilda Siliņa.
Tomēr padome uzdeva SM līdz nākamā gada 15.februārim sagatavot ziņojumu par sabalansētu infrastruktūras maksu auto un dzelzceļa pārvadājumos, kā arī pievērsties militārās mobilitātes aspektiem.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZSS) piedāvāja, ka EM izveidotu lielo ostu attīstības ceļa karti, kur varētu fokusēties no biznesa interesēm.
Siliņa piekrita šai idejai, norādot, ka EM varētu strādāt pie šī plāna, jo ir nepieciešams saprast, ko darīt ar pārorientāciju un kur iegūt investīcijas.
LETA jau vēstīja, ka Siliņa šogad martā uzdeva SM un EM izstrādāt plānu transporta un loģistikas sektora pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas.
Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām. Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem premjera vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem.