Kremlim cenšoties panākt plašāku kontroli pār interneta pieejamību, to izjūt visi – biroju darbinieki, kas gaida vajadzīgās lapas ielādi; pusaudži, kas pieslēdzas VPN; taksometru vadītāji, kas bez tiešsaistes navigācijas vairs nespēj atrast ceļu haotiskajā Maskavā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Krievijas valdība periodiski traucē interneta darbību dažādos reģionos visā valstī, tajā pašā laikā arī ierobežojot saziņas lietotņu darbību un likvidējot desmitiem virtuālo privāto serveru (VPN), kas tiek izmantoti, lai apietu aizliegumus. Saskaņā ar “Reuters” žurnālistu un astoņu ārvalstu diplomātu sniegto informāciju, pēdējās nedēļas laikā mobilā interneta sakari Maskavas centrālajās daļās, Sanktpēterburgā un citās lielajās pilsētās katru dienu bijuši traucēti un nepieejami. Jautāts par ierobežojumiem, Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs “Reuters” sacīja, ka šādi mēri esot pieņemti – daļēji tādēļ, ka ārzemju uzņēmumi atsakās pakļauties Krievijas likumdošanai, un daļēji tādēļ, lai izvairītos no ukraiņu lidrobotu uzbrukumiem.
Interneta ierobežojumus šogad pavada arī jaunu likumu ieviešana, kuri paredz, ka mobilo sakaru operatoriem pēc Federālā Drošības dienesta (FDD) prasības ir jāpārtrauc pakalpojuma sniegšana noteiktiem klientiem. Tāpat jaunie likumi dod FDD tiesības izveidot savu pirmstiesas aizturēšanas centru tīklu.
Diplomāti, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, sacīja, ka plašāks mērķis tiešsaistes kontroles pastiprināšanai ir iegūt lielāku kontroli pār iedzīvotājiem, jo īpaši runājot par karu Ukrainā. Konfliktam turpinoties, sabiedrības atbalsts ievērojami mazināsies. Savukārt, ja karš drīzumā beigsies,
Krievijas amatpersonas vēlas sagatavoties jebkādām disitentisma izpausmēm un nekārtībām,
ko varētu radīt lielās karavīru masas, kas atgriežas mājās.
Pēc tam, kad 1989.gadā noslēdzās Maskavas karš Afganistānā, 1990.gadus iezīmēja ievērojams noziedzības pieaugums, kas bija tieši saistīts ar lielo karavīru skaitu, kas atgriezās mājās un kuri nonāca sabiedrības marginālajās daļās. Tolaik haosu vēl vairāk pastiprināja Padomju Savienības sabrukums. Krievu pētnieciskais žurnālists Andrejs Soldatovs norādīja, ka gan valdība, gan drošības dienesti atceras tolaik notiekošo – valsts sabruka, drošības dienesti bija sašķelti, un situācija – katastrofāla. Šobrīd drošības dienesti cenšas saprast, ka noturēt situāciju rāmjos pie dažādiem scenārijiem.
Divi avoti Krievijā pastāstīja, ka Maskava ir izpētījusi citu valstu, jo īpaši Ķīnas un Irānas pieredzi, un likusi varas iestādēm izstrādāt veidu, kā bloķēt gan mobilā, gan stacionārā interneta pieslēgumus, vienlaikus kontrolējot saziņu tiešsaistē.
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Krievija ieviesusi visierobežojošākos likumus kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Maskavā strādājošie ārzemju diplomāti norādīja, ka šogad internets ierobežots daudz vairāk nekā jebkad agrāk.