Krievijas spēki turpina uzbrukt Bahmutai, lai gūtu iespēju pavirzīties uz priekšu, un Ukraina veikusi krievu pozīciju apšaudes no gaisa, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Bahmutā pirms kara dzīvoja apmēram 70 tūkstoši cilvēku, bet tagad pilsēta ir pārvērsta drupās un kļuvusi par kaujas lauku. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā otrdienas, 28.februāra, vakarā sacīja: «Vissmagāk, tāpat kā iepriekš, klājas Bahmutā. Krievija neņem vērā zaudējumus un turpina sūtīt karavīrus nepārtrauktos viļņos uz mūsu pozīcijām. Kauju intensitāte tikai pieaug.»
Bahmutas ieņemšana dotu krieviem iespēju arī sagrābt citas apdzīvotas vietas Doneckā. Lai gan šobrīd uzbrukumi tiek koncentrēti tieši Doneckā, Ukrainas armija ziņo, ka apšaudītas arī vairāk nekā 20 apdzīvotās vietas Čerņihivas, Sumi un Harkivas apgabalos.
Krievijas valsts medijs RIA publicējis video, kurā it kā virs Bahmutas redzami iznīcinātāji Su-25. Kāds vīrietis, kas identificēts kā Vāgnera grupas algotnis, video saka, ka priecājas redzēt «savējos» un tas sniedzot psiholoģisko atbalstu.
Ukrainas militārais eksperts un Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis Olehs Ždanovs sacīja, ka Krievijas spēkiem izdevies «izveidot ķīli» starp diviem ciematiem ziemeļos no Bahmutas, un tā ir daļa no centieniem aplenkt pilsētu. Viņš norādīja: «Šis pārrāvums Bahmutas ziemeļu flangā rada mums nepārprotamus draudus.»
Tikmēr Vašingtonā ASV aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos Kolins Kāls (Colin Kahl) informēja Kongresu, ka
nekas neliecina, ka krievi varētu ieņemt visu Ukrainu vai tuvākajā laikā ievērojami virzīties uz priekšu.
Krievijas raķešu triecieni par infrastruktūru šajā ziemā miljoniem cilvēku atstājuši bez elektrības un ūdens, un simtiem cilvēku gājuši bojā. Starptautiskās krimināltiesas prokurors Karims Kāns (Karim Khan) 28.februārī apmeklēja Ukrainu. Vizīte ietilpst izmeklēšanā, kam jānosaka, vai Krievijas pastrādātais ir pārkāpis Ženēvas konvencijas nosacījumus. Kāns medijiem sacīja: «Mēs redzam skaidru rīcības modeli – ņemot vērā uzbrukumu skaitu, apmēru un postījumu plašumu Ukrainas energotīklam. Mums ir jāsaprot, kādēļ tā notiek un vai tie ir likumīgi mērķi.»
Krievija paziņojusi, ka veic triecienus, lai vājinātu ienaidnieka armiju, tomēr Ukraina norādījusi, ka raķešu uzbrukumu mērķis ir sabiedrības iebiedēšana.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs 28.februārī atkārtoja, ka Maskava esot gatava sarunām, tomēr Ukrainai un tās rietumu sabiedrotajiem esot jāatzīst Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas reģionu iekļaušanas Krievijas sastāvā. Par spīti vairāk sakāvēm, Krievijas spēki joprojām kontrolē apmēram piekto daļu Ukrainas teritorijas.
Lasiet arī: Polija nogādājusi Ukrainā pirmos četrus tankus Leopard 2
