Nākamo trīs gadu laikā, lai cīnītos ar pieaugošajiem Krievijas draudiem galējos ziemeļos, Lielbritānija dubultos savu karavīru skaitu Norvēģijā, raksta britu raidorganizācija BBC.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs (John Healey) informēja, ka bruņoto spēku personāls Norvēģijā pieaugs no apmēram 1000 līdz 2000. Britu lēmumu veicinājušas NATO dalībvalstu starpā pieaugošās bažas par krievu darbībām Arktikā. Krievija no jauna sākusi izmantot militārās bāzes, kas veidotas Aukstā kara laikā, un palielinājusi militāro klātbūtni reģionā.
Hīlijs sacīja, ka pieaug prasība pēc aizsardzības, un Krievija arktiskajiem un polārajiem apgabaliem rada lielākos draudus kopš aukstā kara laikiem. Britu aizsardzības ministrs 12.februārī pievienosies NATO valstu kolēģiem, lai diskutētu par ierosinājumiem situācijas kontrolei.
Britu ārlietu ministres Ivetes Kūperes (Yvette Cooper) ierosinātais projekts “Arktikas sardze” plānots, lai stiprinātu reģiona novērošanu un aizsardzību. Tas veidots, pamatojoties uz esošiem modeļiem, piemēram, “Baltijas sardzi” un “Austrumu sardzi.”
Daļa no lielākas NATO klātbūtnes reģionā būs arī martā plānotās militārās mācības,
kurās piedalīsies ap 1500 britu jūras kājinieku. Lielā mēroga mācības aptvers Norvēģiju, Somiju un Zviedriju, un veidotas, lai apmācītu sabiedroto spēkus arktiskajos apstākļos.
Septembrī Lielbritānijas vadītie spēki vadīs mācības, kurās piedalīsies vairāku Eiropas valstu gaisa, sauszemes un jūras spēki. To laikā bruņotie spēki Norvēģijā, Islandē un Dānijas šaurumos trenēsies aizsargāt kritisko infrastruktūru pret uzbrukumiem un sabotāžu.
Lielbritānija un NATO arvien vairāk pievērš uzmanību draudiem, ko Maskava rada zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem, un iebrukums Ukrainā 2022.gadā spriedzi četru gadu laikā ievērojami palielinājis. Lielbritānija un Norvēģija pērn parakstīja aizsardzības līgumu, kas vērsts uz zemūdens kabeļu aizsardzību, un abas valstis izmantos apvienoto floti, lai izsekotu krievu zemūdenes.
Britu Aizsardzības ministrija ziņojusi, ka pēdējo divu gadu laikā valsts teritoriālajos ūdeņos pamanīto krievu zemūdeņu skaits pieaudzis par 30%.
Lasiet arī: Norvēģija novēro palielinātu Krievijas izlūkošanas aktivitāti Arktikā