Norvēģijas Iekšējās drošības dienests PST brīdinājis par sabotāžas risku un norādījis, ka sagaidāms – Krievija paplašinās izlūkošanas operācijas Norvēģijā, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Norvēģija ir Ukrainas atbalstītāja un Eiropas lielākā dabas gāzes piegādātāja, ja runa ir par pa cauruļvadiem piegādāto gāzi, un tai arvien lielākas bažas sagādā Krievijas izlūkdienestu radītie draudi enerģētikas infrastruktūrai, gan fiziski, gan kiberuzbrukumu formā.
PST ikgadējā risku novērtējuma ziņojumā sacīts, ka 2026.gadā gaidāms Krievijas izlūkošanas aktivitāšu pieaugums, turpinot koncentrēties uz militārajiem mērķiem, sabiedroto mācībām, Norvēģijas atbalstu Ukrainai un operācijām ziemeļu reģionos un Arktikā. Krievus īpaši interesējot Norvēģijas ziemeļu apgabali un Svalbāra, līdz ar to tur risks ir augstāks.
Krievija arī visticamāk turpināšot spiegošanu ar civilajiem kuģiem gar Norvēģijas krastiem, ko izrobo fjordi, lai kartētu kritisko infrastruktūru.
NATO dalībvalsts Norvēģija valsts ziemeļos dala robežu ar Krieviju, un uzrauga krievu militāro aktivitāti Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Kolas pussalā. Tur atrodas Krievijas Ziemeļu flote un liela daļa Maskavas kodolieroču.
2025.gada augustā PST sasaistīja kiberuzbrukumu hidroelektrostacijas dambim ar krievu kibernoziedzniekiem.
Toreiz uzbrucējiem izdevās īslaicīgi pārņemt dambja vadību. Krievijas vēstniecība Oslo norādīja, ka apsūdzības esot nepamatotas un politiski motivētas.
Dienests 6.februārī atkārtoja brīdinājumus par šādu situāciju atkārtošanos, un norādīja, ka Krievija varētu saredzēt ieguvumu sabotāžas operāciju veikšanā. Visticamākie mērķi esot nekustamo īpašumu un loģistikas infrastruktūra, kas saistīta ar atbalstu Ukrainai, bet varot ciest arī civilā infrastruktūra. PST arī brīdināja, ka krievu izlūkdienesti arvien biežāk cenšas savervēt Norvēģijā mītošos Ukrainas bēgļus. Īpaši riskam pakļauti ukraiņi, kuru ģimenes locekļi palikuši krievu okupētajos reģionos, vai kuriem tur ir īpašums. Ņemot vērā, ka Norvēģijā uzturas ap 100 tūkstošiem kara bēgļu, iespējama vervēšana rada nopietnus izaicinājumus drošībai.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Polija un citas Eiropas valstis saskārušās ar dedzināšanas, sabotāžu un kiberuzbrukumu vilni.
Lasiet arī: ES kritizē FIFA aicinājumu atcelt aizliegumu Krievijas sportistiem startēt sacensībās