Krievijas trimdas opozīcija klusībā sarunājas ar Ukrainas amatpersonām, ceturtdien, 5.jūnijā, intervijā ar “Politico” sacīja Pulicera prēmijas laureāts, Krievijas un Lielbritānijas žurnālists Vladimirs Kara-Murza, kurš ir viens no vadošajiem Kremļa kritiķiem.
Lai gan Ukraina, gan Krievijas opozīcijas kustība ir nikni Krievijas prezidenta Vladimira Putina pretinieki, tās lielākoties ir izvairījušās sadarboties. Kijiva ir bijusi piesardzīga pret kustību, baidoties, ka tā joprojām saglabā imperiālus uzskatus par Ukrainu un Kremļa iebrukumu, tostarp 2014.gadā veikto Krimas aneksiju.
Taču Kara-Murza, bijušais politieslodzītais, kurš pagājušajā gadā tika atbrīvots no Sibīrijas cietuma, ieslodzīto apmaiņā, pastāstīja “Politico”, ka sarunas ar Ukrainas amatpersonām pašlaik notiek aizkulisēs, taču tās nav “publiskas”.
Viņš piebilda, ka Krievijas opozicionāri vēlētos tās “pacelt visaugstākajā līmenī”, šķietami atsaucoties uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Kara-Murza runāja pēc tam, kad ceturtdien uzstājās Eiropas Parlamentā kopā ar pagājušajā gadā Arktikas cietumā mirušā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitni Jūliju Navaļniju. Navaļnija komanda apgalvo, ka Putins pasūtīja viņa slepkavību.
Vēl viens Krievijas opozīcijas politiķis Iļja Jašins, kurš arī piedalījās ceturtdienas diskusijā Briselē, sacīja, ka ES varētu būt starpnieks starp Krievijas demokrātisko kustību un Ukrainas valdību.
“Mēs vēlamies sākt šo dialogu,” sacīja Jašins, apgalvojot, ka Zelenskis esot paudis gatavību runāt ar viņiem. “Mēs neesam Ukrainas ienaidnieki … un vēlamies saglabāt tās neatkarību,” piebilda Jašins.
Domstarpības starp ukraiņiem un Krievijas opozīciju lielākoties ir saistītas ar to, kurš ir atbildīgs par karu. Daudzi ukraiņi vaino visus krievus, savukārt krievu disidenti apgalvo, ka tas ir Putina karš un ka cieš arī parastie krievi.
Kā ziņots “Washington Post”, Ukrainas pirmā lēdija Oļena Zelenska atteicās piedalīties bijušā ASV prezidenta pagājušā gada uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā, jo viņai būtu bijis jāsēž blakus Navaļnijai, kura arī tika uzaicināta un atteicās.
Aprīlī Kara-Murza sastapās ar pretreakciju pēc tam, kad Francijas Senātā sacīja, ka kultūras un valodas atšķirību dēļ cittautiešu karavīriem ir vieglāk nogalināt ukraiņus.
Viņa komentāri par to, ka “mēs esam vienādi… [mums ir] gandrīz viena un tā pati valoda, viena un tā pati reliģija, gadsimtiem un gadsimtiem kopīga vēsture”, izpelnījās ukraiņu un bijušo Padomju Savienības valstu iedzīvotāju dusmas, apsūdzot viņu rasismā un imperiālismā.
Vēlāk Kara-Murza sacīja, ka viņa vārdi tika izrauti no konteksta, un paskaidroja, ka viņš dalījies ar kolēģa teikto.
Lasiet arī: Trampa un Maska attiecības izjūk: izskan draudi un apvainojumi
