Trīs Krievijas robežsargi 17.decembrī Igaunijas austrumos bez iepriekšējas vienošanās pārgāja robežu; iemesls šobrīd nav zināms, bet incidents neradot draudus valsts drošībai, raksta “ERR News.”
17.decembra rītā ap pulksten desmitiem Igaunijas robežsargi pamanīja vairākus krievu robežsargus uz peldlīdzekļa Narvas upē netālu no Vasknarvas mola. Krievu gaisa spilvena laiva apstājās pie akmens mola, kas atrodas uz Krievijas un Igaunijas robežas pie upes izteces no Peipusa. Trīs no robežsargiem izkāpa uz mola un pa to pārvietojās. Tādējādi krievi šķērsoja robežu, pārejot mola Igaunijas pusē. Pēc tam krievu robežsargi atgriezās peldlīdzeklī un atgriezās upes Krievijas pusē.
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) Austrumu prefektūras vadītājs Ēriks Purgels (Eerik Purgel) informēja, ka uz notiekošo reaģējušas vairākas Igaunijas robežsardzes patruļas, un incidents esot piefiksēts videomateriālā; pēc tam veikta arī mola apsekošana. Tāpat igauņi oficiāli sazinājušies ar Krievijas robežsardzes pārstāvi, lai pieprasītu paskaidrojumus.
Pēc notikušā apkaimē palielināts patruļu skaits, un Igaunijas Ārlietu ministrija izsauks uz pārrunām Krievijas diplomātisko pārstāvi.
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro (Igor Taro) radījumam “Aktuaalne kaamera” 17.decembra vakarā sacīja, ka zināmi notikušā motīvi. Ministrs skaidroja, ka pārkāpums noticis vietā, kur, lai no Narvas upes nokļūtu Peipusa ezerā, krieviem jāprasa atļauja, lai tie varētu škērsot Igaunijas teritoriju. Par šo vietu, tāpat kā Sātses zābaku, ir sen pastāvoša vienošanās, un
Krievijas puse vienmēr informējusi par plānotājām darbībām, bet šoreiz tas nav noticis.
Pēdējos gados Igaunija izteikusi bažas par Krievijas varas iestāžu nolīgto personālu. Taro sacīja, ka gadu gaitā robežsardzes personāla sastāvs kļuvis ļoti nepastāvīgs, un zināmu iemeslu dēļ krieviem vairs nav pastāvīgā personāla.
Jautāts, kādēļ krievi netika aizturēti, Taro atbildēja, ka viņi paspēja atgriezties Krievijas teritorijā, un igauņi nav tādā pozīcijā, lai pēc pārkāpējiem dotos agresīvās kaimiņvalsts iekšienē.
Vasknarva, līdzīgi Sātses zābaka teritorijai, ir vieta, kuras robežlīgums nav ratificēts. Saskaņā ar vienošanos, Krievijas zvejas kuģiem un laivām jāprasa Igaunijas puses atļauja, lai iekuģotu Peipusā, jo ezerā nav iespējams nonākt, nešķērsojot Igaunijas teritoriju – robežlīnija virzās gar upes austrumu krastu. Robežas novietojums radies vēl padomju periodā.
Purgels oktobrī informēja, ka par robežas zonu ar krieviem nesaskaņu nav bijis, un
teritoriju ik dienu šķērso kāds krievu zvejas kuģītis
– vidēji tas ir viens peldlīdzeklis dienā. Krievi izmanto radiosakarus, lai sazinātos ar Igaunijas robežsardzi. Kā pastāstīja Purgels, vienīgais iemesls liegt škērsot Igaunijas teritoriju varētu būt tas, ka tiek konstatēts, ka plānotās darbības nesaskan ar norādīto mērķi. Piemēram, ja zvejnieku vietā uz kuģa tiktu konstatētas personas armijas formas tērpos, bet tas līdz šim neesot noticis.
Pēdējā laikā starpgadījumi uz Igaunijas-Krievijas robežas norisinās arvien biežāk. 2024.gada maijā krievu robežsargs pārvietoja vairāk nekā duci robežu iezīmējošās bojas Narvas upē. 2025.gada septembrī trīs Krievijas iznīcinātāji pārkāpa Igaunijas gaisa telpas robežu, savukārt oktobrī Sātses zābaka teritorijā tika novērotas bruņotas personas Krievijas armijas formas tērpos.
Lasiet arī: Sātses zābaks: neratificēts līgums un neskaidra teritorija