Padomju Savienība sabruka, jo nespēja uzturēt bruņošanās sacensību pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Krieviju tagad varētu piemeklēt tāds pats liktenis kā PSRS, uzskata Krievjas opozicionārs Genādijs Gudkovs.
Pēc viņa domām, pilnīgi iespējams, ka karš Tuvajos Austrumos kļūs par notikumu, kas iedarbinās Krievijas Federācijas pastāvēšanas atpakaļskaitīšanu. Šādu prognozi par Putina Krieviju viņš pauda intervijā ar Vasiliju Golovanovu vietnē YouTube, vēsta Dialog.ua.
Bijušais Krievijas Valsts domes deputāts skaidroja problēmas, ar kurām Ukraina varētu saskarties kara laikā Irānā, un kas palīdzēs tās atrisināt: “Ja kāda iemesla dēļ ASV palīdzība Ukrainai vājinātos, un šodien šo palīdzību iegādājas Eiropa un piegādā Ukrainai, tad mums ir jārunā ar Eiropu, lai šajā periodā nodrošinātu lielāka mēroga ieroču, munīcijas un ekipējuma piegādes. Es domāju, ka šis ir ceļš uz problēmas atrisināšanu, un man nav šaubu, ka Kremlis ir satraukts. Es saprotu, ka Putins izturēs līdz galam, bet, ja tas viss nonāks pretrunā ar faktisko situāciju, tad, protams, Kremļa struktūrās radīsies spriedze.”
“Tur radīsies spriedze, jo aizvakar bija Sīrija, vakar bija Venecuēla, šodien tā ir Irāna. Un kas būs rīt? Tas ir pamatots jautājums. Varētu arī izrādīties, ka Rietumi līdz noteiktam brīdim šaubījušies par savu spēku, un tad tie pārtrauks šaubīties. Tagad mēs redzam, ka Polija runā par kodolieročiem, Vācija runā par visas Eiropas kodolieročiem, un Francija un Lielbritānija nestāv malā no šī procesa,” piebilda Gudkovs.
“Jā, protams, kodolieroču sacensība nav laba lieta, bet mēs atceramies, kā Padomju Savienība gāja bojā: tā neizturēja bruņošanās sacensībā. Tas ir objektīvi. Ir acīmredzams, ka mūsdienu Putina režīms ir ekonomiski un politiski vājāks nekā Padomju Savienība, tāpēc Putins ļoti viegli varētu neizturēt karā un bruņošanās sacensībā,” prognozēja Krievijas opozīcijas līderis.
Irānai jauns līderis
Nedēļu pēc tam, kad ASV un Izraēlas triecienos tika nogalināts Irānas augstais līderis Ali Hāmenejī, režīms par jauno līderi iecēlis viņa dēlu, kas vienlaikus var būt gan nelaiķa stingrās valdīšanas turpinājums, gan vēl vairāk raisīt sašutumu sabiedrībā, raksta britu raidorganizācija BBC.
56 gadus vecais Modžtaba Hāmenejī sabiedrībai bijis reti redzams. Viņam nekad nav strādājis valdībā, nav sniedzis intervijas un uzrunas, un publiskoti tikai daži video un fotogrāfijas ar jauno līderi. Neskatoties uz to, gadiem ilgi klīst baumas, ka Modžtabam Hāmenejī ir ievērojama ietekme Irānas politikā.
“WikiLeaks” nopludinātajā ASV diplomātisko kanālu saziņā 2000.gadu sākumā jaunais līderis aprakstīts kā spēks aizkulisēs, un spējīga un spēcīga figūra Irānas režīma iekšienē.
Tajā pašā laikā viņa kļūšana par jauno līderi ir pretrunīgi vērtējama. Pēc 1979.gada revolūcijas, kad tika gāzta monarhija un izveidota Islāma Republika, jaunās valsts ideoloģija balstījās uz principu, ka jaunais līderis jāizvēlas, pamatojoties uz reliģisko stāju un pierādītu līderību, nevis mantojot titulu. Ali Hāmenejī valdīšanas laikā par nākamo līderi runāja tikai vispārīgi.
Viens no Irānas Ekspertu padomes locekļiem pirms diviem gadiem sacīja, ka Ali Hāmenejī iebildis idejai, ka viņa dēls nākotnē varētu vadīt valsti. Tomēr publiski nogalinātais līderis par to netika runājis.
Modžtaba Hāmenejī ir otrs no sešiem Alī Hāmenejī bērniem, un dzimis Irānas ziemeļaustrumos.
17 gadu vecumā viņš vairākkārt īslaicīgi dienēja armijā Irānas-Irākas kara laikā. Astoņus gadus ilgais konflikts lika režīmam kļūt vēl aizdomīgākam pret ASV un rietumiem kopumā, jo tie atbalstīja Irāku. 1999.gadā Modžtaba Hāmenejī svētajā pilsētā Kumā turpināja reliģijas studijas. Līdz pat tam brīdim jaunais Irānas līderis nevalkāja reliģisko tērpu, un nav zināms, kādēļ viņš izvēlējās apmeklēt garīgo semināru 30 gadu vecumā – ierasti to dara daudz agrāk. Viņš joprojām ir vidējās kārtas garīdznieks, kas varētu būt šķērlis kā valsts augstākajam garīgajam līderim. Tajā pašā laikā arī viņa tēvs ājatollas (augstākais tituls musulmaņu šiītu reliģiskajā hierarhijā) statusu ieguva tikai pēc nākšanas pie varas 1989.gadā.
Pirmo reizi Modžtabas Hāmenejī vārds publiski izskanēja 2005.gadā prezidenta vēlēšanu laikā, kad uzvaru guva populistiskais kandidāts Mahmuds Ahmadinedžads. Reformistu kandidāts Medi Karubi tolaik atklātā vēstulē Ali Hāmenejī apsūdzēja Modžtabu Hāmenejī par iejaukšanos vēlēšanu procesā. Četrus gadus vēlāk vēlreiz tika izteiktas tās pašas apsūdzības. Ahmadinedžada atkārtotā ievēlēšana aizsāka plašus protestus, dēvētus par Zaļo kustību. Vairāki bijušie politiķi nonāca ieslodzījumā, un tiek uzskatīts, ka tas noticis pēc Modžtabas Hāmenejī pavēles.
Pašlaik daudzi uzskata, ka Modžtaba Hāmenejī turpinās tēva aizsākto stingro politisko virzienu. Tāpat tiek pieņemts, ka cilvēks, kas ASV un Izraēlas triecienos zaudējis tēvu, māti un sievu, diez vai pakļausies rietumu spiedienam. Tajā pašā laikā jaunajam līderim priekšā smagais uzdevums nodrošināt valsts pastāvēšanu un pārliecināt sabiedrību, ka viņš ir īstais cilvēks Irānas vadīšanai, un spēs to izvest no politiska un ekonomiska sabrukuma. Sabiedrības neapmierinātību varētu palielināt arī republikas pārvēršanas par sistēmu, kur amatus un titulus manto. Modžtaba Hāmenejī tagad ir arī kļuvis par mērķi.
Lasiet arī:
VIDEO | Kremlis “kļūdas pēc” publicē video, kurā Putins šņaukājas un klepo 8.marta uzrunā
Nedēļas horoskops: 6.-12. marts
Mairis Briedis nav apmeklējis teju pusi Rīgas domes sēžu
Piešķir vairāku tūkstošu eiro lielu atbalstu Atvaras dziesmas popularizēšanai ārvalstīs
Šovu veterāne un septiņas citas latviešu daiļavas Toskānā cīnīsies par vecpuiša sirdi