Krievijas kara lidmašīnu piloti virs Melnās jūras nereti veic riskantus un provokatīvus manevrus, savukārt gaisa telpā virs Baltijas jūras lielākoties tiek ievēroti noteikumi, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Otrdien, 14.martā, starptautiskajā gaisa telpā virs Melnās jūras pēc sadursmes ar krievu iznīcinātāju nogāzās ASV lidrobots. Bīstami manevri no krievu pilotu puses nav nekas jauns. Tajā pašā dienā Vācijas un Lielbritānijas iznīcinātāji eskortēja krievu lidmašīnas, kas bija pietuvojušās Igaunijas gaisa telpai.
Igaunijas Gaisa spēku pulkvedis Janeks Lehiste (Janek Lehiste) ERR pastāstīja, ka, lai gan nekas nevar atturēt Krieviju no starptautiskās gaisa telpas izmantošanas, pastāv virkne nerakstītu noteikumu un manieru. Pulkvedis sacīja: «Tāpat kā cilvēki viens otru sveicina, arī aviācijā ir savi pieklājības likumi. Pirmais noteikums ir saglabāt drošību, lai ko arī darītu.
Kas attiecas uz militāro aviāciju, miera laikā ir pieņemts izvairīties no manevriem, kas uzskatāmi par draudīgiem.»
Piemēram, ja krievu lidmašīnā strauji tuvojas karakuģim vien dažu metru augstumā, tas izskatās kā uzbrukums pat tad, ja lidmašīna tikai ar spārna galu pieskaras kuģim. Turklāt visniecīgākā kļūda manevrā var izvērsties par katastrofu. Pulkvedis Lehiste norādīja, ka šādi gadījumi, kad krievu lidmašīnas pārlido NATO kuģus, ir bijuši. Pēdējais incidents notika Baltijas jūrā 2022.gada 17.novembrī. Toreiz divi krievu iznīcinātāji pielidoja NATO kuģiem tuvāk par 70 metriem.
Tomēr runājot par lidojumiem virs Baltijas jūras, Krievijas lidmašīnas lielākoties seko noteikumiem. NATO iznīcinātāji teju ik nedēļu pavada krievu lidmašīnas, kas pietuvojas Igaunijas gaisa telpai, bet šie gadījumi parasti ir rutīnas darbības.
«Galu galā, viņiem nākas te lidot. Krievija var sasniegt Kaļiņingradu pa gaisu vai pa jūru. Viņiem šeit ir jālido un jāveic gaisa telpa izlūkošanas uzdevumi. Viņi izvērtē NATO nostāju un pozīcijas reģionā.
Tomēr kontakts starp krieviem un NATO līdz šim bijis normas robežās,»
sacīja pulkvedis.
Ir vairāki iemesli, kādēļ krievu lidmašīnas tiek eskortētas pat tad, ja nepārkāpj NATO gaisa telpu. Pukvedis skaidroja: «Vienkāršākais iemesls ir informācijas trūkums. Mēs zinām, ka kaut kas ir jādara, ja informācijas par lidojumu un lidaparātu nav ne mums, ne civilās gaisa satiksmes kontrolei. Šajos gadījumos iznīcinātāji paceļas, lai noskaidrotu, ar ko mums ir darīšana. Mēs piefiksējam lidmašīnas marķējumu un tamlīdzīgi. Lielākajā daļā gadījumu ar to arī viss beidzas.»
Pārbaudes tiek veiktas arī, lai pārliecinātos, ka lidaparāts ir tas pats, kas norādīts lidojuma plānā, vai gadījumos, ja gaisā atrodas vairākas krievu lidmašīnas. Pulkvedis piebilda, ka var būt arī citi iemesli, un Igaunijas Gaisa spēki rūpīgi seko līdzi visam, kas notiek Igaunijas gaisa telpā. NATO iznīcinātāji var pacelties jebkurā brīdī, lai reaģētu uz draudiem vai anomālijām.
Lasiet arī: Krievijas lidaparāts pietuvojas Igaunijas gaisa telpai
