Iedzīvotāju gatavību krīzēm veicinātu visaptverošas civilās aizsardzības mācības, secināts domnīcas “LaSER” pētījumā “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā”.
Šodien tika prezentēts domnīcas jaunākais pētījums “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā”, kurā, balstoties uz krīzes simulācijā iegūtajiem datiem, sagatavoti priekšlikumi, kā uzlabot rīdzinieku sagatavotību rīcībai krīzes situācijās.
Pētījumā analizēti civilās aizsardzības sistēmu izaicinājumi un risinājumi Viļņā, Tallinā, Helsinkos, Kijivā un Rīgā, kā arī civilās aizsardzības nozīme visaptverošas valsts aizsardzības stratēģijā.
Pētījumā šogad augustā domnīca sadarbībā ar Rīgas pašvaldību organizēja scenārijā balstītu krīzes simulāciju, kurā piedalījās 185 dalībnieki. Iegūtie dati ļāva pētniekiem identificēt faktorus, kas rīdziniekiem palīdz vai apgrūtina rīcību ārkārtas apstākļos, kā arī aspektus, kuros jāpilnveido darbs sabiedrības informēšanā.
Viena no rekomendācijām ir iesaistīt iedzīvotājus plaša mēroga civilās aizsardzības mācībās.
Lai gan Baltijas reģiona iedzīvotāji apzinās nepieciešamību būt spējīgiem reaģēt krīzes situācijās, sagatavotības rādītāji vairākos būtiskos kritērijos joprojām ir zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), secinājuši pētnieki. Piemēram, pērn tikai 6% Latvijas iedzīvotāju bija piedalījušies krīzes situāciju mācībās. Salīdzinājumam Igaunijā šādās apmācībās bija piedalījušies 14%, bet Somijā – 24% iedzīvotāju. Arī tie nav optimāli rādītāji, tomēr vairākkārtīgi apsteidz Latvijā īstenoto, norādījis pētījuma autors Roberts Kits.
Pētījumā tiek uzsvērta nepieciešamība Rīgas civilās aizsardzības sistēmas pilnveidē raudzīties plašāk un ietvert tajā arī blakus esošās pašvaldības. Rīgas metropoles areāls ir lielākā augošā urbānā teritorija Baltijas valstīs, kurā vidēji ik dienu starp Rīgu un Pierīgu pārvietojas 156 000 līdz 200 000 iedzīvotāju, akcentēja pētījuma autori.
Krīzes simulācija ļāva identificēt visbiežāk sastopamos šķēršļus efektīvai iedzīvotāju reakcijai, un viens no tiem ir atrašanās vieta – mājās vai darbā. 57% simulācijas dalībnieku norāda, ka atrašanās vieta būtiski ietekmētu spēju reaģēt, jo lielākajā daļā gadījumu darbavietās nav pieejamas pirmās nepieciešamības preces un nav izstrādāti atbilstoši rīcības algoritmi, tāpēc respondenti vispirms censtos nokļūt mājās.
“Iedzīvotāju iesaiste un noturība ir civilās aizsardzības mugurkauls,” uzsvēra Kits. Lai gan jau vairākus gadus Latvijā tiek aktīvi stiprināta valsts institūciju sagatavotība un spēja sadarboties krīzes situācijās, iedzīvotāji nereti tiek atstāti novārtā, viņš norādīja. Piemēram, 58% rīdzinieku no valsts sagaida aktīvāku un detalizētāku komunikāciju par nepieciešamo rīcību šādās situācijās.
Vienlaikus identificējama pretruna – paši iedzīvotāji izrāda pasivitāti. 2024. gadā tikai 3% iedzīvotāju bija pieteikušies valsts vai pašvaldību iestāžu paziņojumiem par ārkārtas situācijām, un tas bija zemākais aktivitātes līmenis starp visām ES dalībvalstīm, norādīja Kits.
Krīzes simulācija skaidri parādot nepieciešamību praktiski iesaistīt iedzīvotājus dažāda veida apmācībās. “Spēja pašam uzņemties atbildību par savu un savas ģimenes drošību ir būtiska, jo valsts dienestu noslodze šādās reizēs nedod iespēju sniegt palīdzību katram iedzīvotājam individuāli,” norādīja Kits.
“LaSER” ir vairāku uzņēmēju dibināta domnīca, kuras mērķis ir izstrādāt jaunas, inovatīvas un pierādījumos balstītas politiskās idejas, veidot sabiedrisko viedokli un piedāvāt Latvijas politikas īstenotājiem analīzē balstītus valsts attīstības risinājumus.