Kultūras ministre Agnese Logina (P) konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā, tā norādījis ministres padomnieks [un partijas Progresīvie valdes loceklis – BNN] Dāvis Lodziņš.
Viņa nepiekrīt Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā norādītajam 2026.gada 1.janvārim kā termiņam, kad būtu jābeidz atbalstīt sabiedriskie mediji krievu valodā. Viņasprāt, nevar pieņemt arī to, ka 2026.gadā nebūs nepieciešams runāt par pārbaudītu informāciju krievu valodā.
Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja jaunu NDK projektu. Tajā noteikts, ka no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
Loginas padomnieks atzīmē, ka ministri atbalstīja NDK projektu, jo atbalsta dokumentā pausto redzējumu.
“Šī koncepcijas daļa ir vienīgā, kur redzam citu risinājumu. Ministres ieskatā, sabiedriskie mediji svešvalodā ir
veids, kā sniegt objektīvu, pārbaudītu informāciju
atsevišķai sabiedrības daļai, kas ir īpaši būtiski laikā, kad svešvalodā ir plaši pieejama neobjektīvas, dezinformējoša rakstura ziņas no agresorvalsts,” norāda Lodziņš.
Pēc viņa paustā, ministre konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā, taču jautājums ir par detaļām, termiņiem un iespējamiem pārejas posmiem.
Lodziņš vērsa uzmanību uz to, ka NDK ir likumā noteikti pieņemšanas termiņi, turklāt projektu izstrādājusi Iekšlietu ministrija, kamēr politiskā pārvaldība par mediju politiku ir Kultūras ministrijas (KM) atbildība.
“Šī mediju sadaļa NDK ir iepriekšējo kultūras ministru redzējums, kas formāli saskaņots ar KM iepriekšējās valdības laikā,” skaidro ministres padomnieks.
Viņš norāda, ka
savs redzējums tiks izstrādāts tuvākajā laikā,
kad ministres komanda būs papildināta ar jomas profesionāļiem.
“Redzam iespēju šo jautājumu skatīt caur mediju politikas pamatnostādnēm, kur tas tiktu skatīts sistēmiskā, ar mediju politiku saistītā kontekstā,” pauž Lodziņš.
Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, teikts valdības pagājušajā nedēļā aktualizētajā NDK projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.
Tādējādi tiktu veicināta visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt, teikts koncepcijas projektā.
Koncepcija ir politikas plānošanas dokuments. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minēto par sabiedrisko mediju saturu latviešu valodā koncepcijā bija rosinājusi iekļaut KM.
Iepriekšējā NDK tika izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019.gadā. NDK ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto Valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem. Gada laikā pēc NDK apstiprināšanas ir jāizstrādā Nacionālās drošības plāns, kurā jābūt iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem.
Lasiet arī: Siliņa: Ministru komandu veido motivēti cilvēki, bet līdzsvarot politiskos spēkus būs izaicinājums