“Viena no pirmajām lietām, kas mums jāmaina, ka mēs krievu valodu ieliekam kā daļu no mazākumtautību valodām”, Artusa Kaimiņa raidījumā “Suņu būda V2.0” saka kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Uz jautājumu, vai sabiedriskajā medijā, tai skaitā internetā, jābūt krievu kanāliem, ministre atbild, ka mums ir pienākums arī nodrošināt informāciju mazākumtautību valodās, bet krievi ir mazākumtautība, kas Latvijā bijusi jau pirms 1938.gada.
Agnese Logina raidījumā uzsver, ka viņa grib stiprināt latviešu valodu un stiprināt latviskumu. “Ir vairāki veidi, kā mēs to varam darīt un viens no tādiem, kas man liekas ļoti aizraujošs, ir šīs te mūzikas kvotas latviešu valodā, jo tas ir veids, kā mēs varam būtiski palielināt latviešu valodas klātbūtni publiskajā telpā. Plus tas arī nozīmētu to, ka mūsu mākslinieki saņem vairāk naudas,” saka ministre. Taujāta, vai Latvijas radio 4, Rus.LSM un LTV7 jābūt apraidei krievu valodā, Agnese Logina teic, ka “šobrīd, diemžēl, vēl kādu laiku jā”. Pēc viņas paustā tas ideālistiskais mērķis ir, ka mēs nodrošinām informāciju dažādās valodās, kas ir uzticama, pārbaudīta un kas dod alternatīvu krievu propagandai.
Pēc Artusa Kaimiņa teiktā, ka Latvijai šī kara apstākļu laikā nevajadzētu taisīt sabiedriskās apraides kanālus krievu valodā, tam jābūt tabu,
turklāt nevienam no šiem kanāliem nav vērā ņemamas auditorijas, kultūras ministre atzīst – tas, ka punkts par [sabiedrisko] mediju satura slēgšanu krievu valodā no 2026.gada ir ielikts Nacionālās drošības koncepcijā, drusku “sarežģī dzīvi”, jo tas pēc būtības nav dokuments, kas veido mediju politiku. “Ja Nacionālā apvienība būtu gribējusi kaut ko pēc būtības darīt, viņi būtu to darījuši caur mediju politikas pamatnostādnēm,” tā ministre.
“Kultūras ministrijai ir diezgan daudz instrumenti rokās, caur kuriem veidot politiku, šis jautājums par to, kā stiprināt latviešu valodas lomu un kā stiprināt mazākumtautību satura daudzveidību pēc būtības ir jautājums, kas bija jārisina caur mediju politikas pamatnostādnēm. Tas ko es ļoti gribētu redzēt, ka ir tiešām lielāka daudzveidība,” raidījumā saka ministre. Atbildot uz jautājumu, vai viņa domā [sabiedriskajiem medijiem] iedot vēl vairāk naudas, Agnese Logina saka: “Drīzāk paskatīties, ko mēs darām ar to naudu, kas jau ir, bet skaidrs, ka mums medijiem nav pietiekami daudz naudas, tas ir arī nenoliedzami.”
Savukārt drukātās preses pieskatīšana vai kontrole pēc ministres teiktā ir nodota pašregulācijai un ir pašu mediju ziņā. “Ja mēs gribam būt demokrātiska, neatkarīga valsts, tad presei pašai sevi jāpieskata. Ne jau politiķi tur ies līdzi un skatīsies.”
Arī kinofilmām titri krievu valodā tik drīz vēl nepazudīs. Kultūras ministre norāda, ka tiem vajadzētu pazust laika gaitā. Bet pagaidām tas [titrēšana krievu valodā] ir privātpersonu lēmums. “Titrus liek izplatītāji, izplatītāji ir privātpersonas,” saka ministre. “Uzņēmēji vienmēr saka, ka pieprasījums veido piedāvājumu. Laika gaitā tam pieprasījumam būtu jāmazinās un es domāju, ka tas arī notiks. Vienkārši jautājums ir par to, cik tas būs ātri. Šobrīd mums ir ļoti liela problēma ar kino izdzīvošanu kā tādu, es domāju tieši par kinoteātriem.”
Intervijā ir vēl vairākas interesantas tēmas, ko var apskatīt video formātā.
Lasiet arī: VIDEO | Pēc desmit gadu pauzes Kaimiņš atgriezies ar raidījumu Suņu būda V2
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
