Pašreizējā ģeopolitiskā situācija rada vislabvēlīgākos apstākļus iespējamai Krievijas un Baltkrievijas agresijai pret Baltijas reģiona valstīm, atsaucoties uz Ukrainas projekta “Melnās jūras stratēģisko pētījumu institūts” ekspertiem, vēsta Unian.
Pēc institūta vadītāja Andrija Kļimenko domām, Baltijas valstīm jau iepriekš jāpanāk pilnīgs bruņoto spēku kaujas gatavības stāvoklis, lai līdz minimumam samazinātu iespējamās eskalācijas riskus. Šis novērtējums balstās uz analītiķu ilggadējo pieredzi, kuri prognozēja Krimas aneksiju un dokumentēja kritisku risku pieaugumu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, vēsta Radio Brīvība.
Eksperti uzrauga divdesmit riska rādītājus, un pašreizējā situācija atklāj bīstamas paralēles ar iepriekšējām krīzēm. Īpaši satraucoša ir informācijas komponente – Krievijas mediju un propagandas retorika.
Kļimenko norāda, ka Krievijas propagandas tonis attiecībā uz Baltijas valstīm ir kļuvis “ārkārtīgi rupjš”, agresīvs un histērisks. Kaļiņingradas jautājuma saasinājums ir kļuvis par galveno sabiedriskās domas veidošanas marķieri.
Krievijas medijos reģionu ir sākts salīdzināt ar Ļeņingradas blokādi, radot priekšstatu par “aplenktu priekšposteni”, ko it kā blokē NATO valstis (galvenokārt Lietuva un Polija). Krievijas mediji veicina naratīvus par “neizbēgamu blokādi” un “okupācijas draudiem”.
“Jūs, kas dzīvojat aiz Urāliem un Sibīrijā, nevarat saprast aplenktā Kaļiņingradas iedzīvotāju jūtas un domas, ko no visām pusēm ieskauj ienaidnieki. No šejienes mēs skaidri redzam, kā NATO aktīvi īsteno savus plānus Krievijas draudu novēršanai,” eksperti min tipiskus Krievijas mediju izteikumus.
Kā vēl vienu riska faktoru Kļimenko min izmaiņas globālajā politikā. Viņš uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa jauno iniciatīvu dēļ Kremļa diktators Vladimirs Putins ir zaudējis savu kā galvenās figūras globālajā ģeopolitikā statusu, nonākot “fonā”.
Šāda veida diktatoriem tas rada psiholoģiski bīstamu situāciju, kas varētu pamudināt uz demonstratīvām militārām darbībām, lai atjaunotu “alfa līdera” tēlu.
Tā kā Krievijas armija ir nonākusi stratēģiskā strupceļā Ukrainā, un scenārijs Kazahstānā ir maz ticams, eksperts ieskicēja divus teorētiskus agresijas ceļus. Tie ir: mēģinājums efektīvi anektēt Baltkrieviju, atceļot Lukašenko; spēka darbības pret Baltijas valstīm, īpaši Igauniju vai Lietuvu.
Kā zināms, incidenti Baltijas jūrā kļūst arvien biežāki. Plašās Baltijas jūras infrastruktūras uzraudzība un aizsardzība ir aktuāls nacionālās drošības jautājums Polijai un citām piekrastes valstīm. Tas jo īpaši ir saistīts ar jūrā izbūvēto plašo telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras tīklu, kā arī tur esošajiem gāzes vadiem – “Balticconnector” savieno Somiju un Igauniju, “Baltic Pipe” transportē gāzi no Norvēģijas uz Poliju utt.
Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) paziņojis, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropā būtiski palielinās, un lai gan Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.
SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. “Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās,” pausts pārskatā.
Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus.
Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.
Īpašu uzmanību Krievija veltot Apvienoto Nāciju Organizācijai, piemēram, jau pēdējo pusotru gadu Krievijas Ārlietu ministrija periodiski ziņo, ka tā gatavojas iesūdzēt Baltijas valstis, to starpā Latviju, kā arī vairākas citas valstis ANO Starptautiskajā tiesā par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem, bet iesūdzēšanas mērķis būšot starptautiski diskreditēt Latviju un ilgākā laika posmā panākt, ka uz mūsu valsti tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija maina savu rīcībpolitiku pret Krieviju un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, spriež SAB.
Kā uzsver SAB, tā apkopotā informācija liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā, konstatē birojs.
“Vladimira Putina režīmā turpina valdīt sagrozīta draudu uztvere, ko veicina Kremļa elites pieaugošā noslēgtība un iekšēju kritisku viedokļu trūkums. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Šāda uztvere un pasaules redzējums palielina dažādus pārrēķināšanās riskus,” spriež SAB.
Lasiet arī:
VIDEO | Z propagandisti Solovjova raidījumā pirmo reizi atzinuši kara bezjēdzīgumu Ukrainā
VIDEO | Linda Leen izdod pirmo minialbumu no triloģijas “Waves”
Septiņu mēnešu karš un “liela cilvēka” nāve: Nostradama drūmās prognozes šim gadam
Maestro vērsies pie advokāta saistībā ar sava vārda izmantošanu koncertā “Manai dzimtenei”