Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rosina reformēt ES 2020.-2027.gada budžetu, lai efektīvāk reaģētu uz vajadzību maiņu, novērstu finansējuma trūkumu, palielinātu elastīgumu un spēju reaģēt uz krīzēm, ziņo tā pārstāvis Latvijā.
Viņu galvenie argumenti: kopš ES septiņu gadu budžeta pieņemšanas 2020.gadā pasaule «mainījusies līdz nepazīšanai»; šāds budžets nav piemērots, lai efektīvi reaģētu uz daudzajām krīzēm. Tāpēc ceturtdienas, 15.decembra, balsojumā EP pieņēma rezolūciju par tā uzlabošanu, lai piemērotu šo ES «daudzgadu finanšu shēmu» jaunu problēmu risināšanai.
Par rezolūciju balsoja 366 deputāti, 128 bija pret un 55 atturējās.
Deputāti, uzsver EP preses pārstāvis, prasa palielināt ES budžeta apjomu, palielināt tā elastību un izveidot «kopējo krīzes instrumentu», ko «vajadzības gadījumā var efektīvi un ātri iedarbināt». Tāpat tiek prasīts atveseļošanās instrumenta aizņēmumus atmaksāt ārpus budžeta, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka varētu sarukt finansējums ES pamatprogrammām – piemēram, Erasmus+, ES – veselībai, Radošā Eiropa un Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības.
Eiropas Komisija šā gada maijā paziņoja, ka 2023.gada otrajā ceturksnī ierosinās vērienīgu DFS pārskatīšanu Tā uzsvēra, ka «neparedzētās vajadzības, ko radījis Eiropā notiekošais karš, krietni pārsniedz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pieejamos līdzekļus. Tāpēc būs jāapzina jauni finansējuma avoti.»
Lasiet arī: Atstādināta EP priekšsēdētāja arestētā vietniece
