Ekonomisko lietu tiesa uzsākusi izskatīt lietu, kurā no drukātās periodikas izdevniecībām Dienas mediji un Dienas bizness tiek pieprasīts piedzīt pusotru miljonu eiro, svētdien, 16.aprīlī, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.
Šajā lietā prasītājs ir SIA Ostas parks, un minētā summa ietver gan tā izsniegtus aizdevumus, gan uzkrājušos procentus. Savos paskaidrojumos tiesai Dienas mediju valdes loceklis un īpašnieks Edgars Kots nosauca “personas, kuru interesēs un labā Ostas parks naudu izdevniecībai piešķīris”. Tie ir Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā), Andris Šķēle un Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).
Tas, ka laikraksti Diena un Dienas bizness atradās ciešā šīs “oligarhu” trijotnes ietekmē, faktiski bija zināms kopš abu izdevumu atpirkšanas no Zviedrijas mediju koncerna Bonnier. Taču tikai tagad šī saistība ir atzīta oficiāli, radot skaidrību par to, kā tika finansētā Diena.
Lietu pēc būtības tiesa vēl nesāka skatīt, jo Dienas biznesa advokāte paziņoja, ka šobrīd starp pusēm notiekot sarunas par iespējamu izlīgumu. [Dienas bizness lietā tika iesaistīts, jo saskaņā ar prasību gadumijā Dienas mediji nodeva tam savu pamata komercdarbības virzienu un ar to saistīto mantu.]
De facto skaidro, ka Ostas parka valdes loceklis Jānis Lācis – labs Lemberga dēla Anrija paziņa – laikā no 2016.gada oktobra līdz 2020.gada septembrim parakstījis 20 aizdevuma līgumus Dienas medijiem. Pirmajā tiesas sēdē gan atklājās, ka vismaz sešiem 2017.gadā noslēgtajiem līgumiem 410 000 eiro vērtībā naudas atmaksas termiņš vēl nav iestājies – ar Lāča parakstītu vienošanos tas vēlāk ticis pagarināts līdz 2024. gada oktobrim.
Edgara Kota/”Dienas mediju” paskaidrojumos tiesai tiek apgalvots, ka “līgumi, kas dēvēti par aizdevuma līgumiem,
nav bijuši aizdevuma līgumi, bet gan dāvinājumi,
aiz kuriem šādā veidā tika apslēpta finansējuma piešķiršana Atbildētāja izdotajiem preses izdevumiem (sevišķi laikrakstam “Diena”) ar finansējuma piešķīrēju saistīto personu (patieso īpašnieku un labuma guvēju) interesēm atbilstoša laikraksta Diena politiskā un ekonomiskā satura un dienaskārtības veidošanai”.
Konkrētās personas, kuru interesēs un labā ticis piešķirts finansējums, apslēpjot šos darījumus aiz aizdevuma līgumiem, kurus parakstījis Jānis Lācis, ir Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un Andris Šķēle, teikts atbildētāja paskaidrojumā.
Agrāk Kots par šīm personām runāt vairījās, atgādina De facto.
Paskaidrojumos arī pausts, ka Ostas parka darbība tika nodrošināta un finansēta no uzņēmuma Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) komercdarbībā iegūtajiem līdzekļiem.
Dienas mediju jaunākajā pieejamā gada pārskatā – par 2021. gadu – minēts, ka Ostas parks ir uzņēmuma lielākais kreditors ar aizdotiem vairāk nekā 2,5 miljoniem eiro. “Sabiedrības lielākais kreditors ir rakstiski apliecinājis Sabiedrībai, ka nepieprasīs parādu atmaksu veidā, kas varētu apdraudēt Sabiedrības darbības turpināšanu,” ir teikts Dienas mediju gada pārskatā.
Šlesers De facto apgalvoja, ka par šo prāvu neko nezinot: “Lai nāk tie cilvēki, kuri tiek aicināti, bet man ar šo tiesvedību nav nekāda sakara. Paldies! (..) Nu kā, tie datumi tad, kad mēs iegādājāmies, investējām līdzekļus šajā uzņēmumā, ir zināmi, bet ar Kota kungu man nav nekāda sakara. Tā ka tur diemžēl viņam būs tiesā jāskaidrojas pašam. Visu labu!”
Šķēle raidījumam pauda nezpratni par Kota teikto: “Es ne par kādiem aizdevumiem nezinu! Bet, ja Kots nav patiesais īpašnieks, tad viņš ir pārkāpis likumu. (..) Jā! Nu tad jau ir tiesa! Tad viņš ir pārkāpis likumu, viņš nav deklarējies kā patiesais labuma guvējs.”
Viņš uzsvēra, ka par tiesvedību un tajā iespējami aicināmajiem lieciniekiem neko nezinot: “Nu taču lai sauc, nu ko jūs mani mokāt? Nu es taču nezinu to neko! Es nezinu, kas ir Ostas parki, kas ir Lācis, ja! Kotu zinu, nu.” Aizdevis Kotam vai Dienas medijiem vai kā citādi tos finansējis Šķēle neesot.
Savukārt Lembergs, pieprasījis raidījumam “uzstādīt konkrētus jautājumus”, uz tiem atbildes nesniedza.
De facto norada, ka Dienas mediju paskaidrojumos tiesai arī apgalvots, ka līdzīga shēma izmantota arī citu mediju finansēšanai –
identiska satura darījumus Ostas parks slēdzis ar SIA Mediju nams.
Arī tie tikuši noformēti kā aizdevumu darījumi, bet patiesais mērķis bijusi Mediju nama un tā izdotā laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze darbības finansēšana, turklāt Ostas parkam līdzīgā veidā arī apliecinot Mediju namam, ka piešķirtie līdzekļi netiks atprasīti.
Raidījums atgādina, ka kopš 2016.gada līdz pagājušajai vasarai Mediju nama valdes loceklis un īpašnieks bija Anrija Lemberga sievasbrālis Nauris Kāpostiņš. Viņš De facto komentārus sniegt negribēja, atsaucoties uz konfidencialitāti.
Tomēr uz jautājumu, vai nerunās arī tiesā, ja tā apmierinās Dienas mediju lūgumu un uzaicinās viņu kā liecinieku, Kāpostiņš atbildēja: “Es neesmu jurists, bet, cik man zināms, tad par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu tiesā ir paredzēta kriminālatbildība, un tas man absolūti nav vajadzīgs… Jaunie apstākļi varētu mainīt manu attieksmi pret konfidencialitāti (ja tādi iestātos, kā šeit esat aprakstījis).”
Starp Dienas mediju pieteiktajiem lieciniekiem ir gan Anrijs Lembergs, gan kādreizējās Rīgas tirdzniecības ostas amatpersonas Jānis Maršāns, Jānis Svārpstons un Ralfs Kļaviņš, gan Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš un Šķēles znots Juris Pētersons.
Dienas mediji uzskata, ka viņi varot sniegt būtisku informāciju, kas pierādīšot Ostas parka celtās prasības pilnīgu nepamatotību. Jautājumu par liecinieku aicināšanu tiesa atstāja atklātu līdz maijā paredzētajai nākamajai sēdei, vēsta De Facto.
Lasiet arī: BNN pēta | Tiesa pārceļ sēdi, jo tā traucējot Lemberga atpūtas braucienam
