Lauksaimniecības nozares šī gada izaicinājums būs stabilizēt finanšu situāciju, sacīja graudkopības kooperatīva “Latraps” pārstāvji.
Kooperatīvā stāstīja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā “Latraps” pilnībā attiecās no Krievijas izcelsmes izejvielu iegādes, bet, mainot piegādātājus, pagarinājās piegādes ķēdes. Būtiski sadārdzinājās izejvielu cenas, tāpēc Latvijas lauksaimnieki lielas cerības lika uz 2023.gada ražu – tās kvalitāti un apjomu.
“Šīs cerības soli pa solim sagrāva 2023.gada ekstrēmie laikapstākļi,” stāstīja “Latraps” pārstāvji
Kooperatīvā skaidroja, ka sējumi pārziemoja slikti, tam sekoja sals pavasarī un sausums,
kas atsevišķos Latvijas reģionos ilga teju trīs mēnešus. Ilgstošas lietavas vasaras otrajā pusē būtiski ietekmēja ražas kvalitāti un apgrūtināja tās novākšanas procesu. Savukārt augusta negaiss un krusa iznīcināja to, kas bija izdzīvojis gada pirmajā pusē. Daudzos laukos ražas nebija vispār.
“Latraps” skaidroja, ka kooperatīvam 2023.gads bijis izaicinošākais laiks Latvijas lauksaimniecībā kopš neatkarības atgūšanas. Jau pērn “Latraps” strādāja pie situācijas stabilizēšanas, tostarp daļu no izejvielu sadārdzinājuma sekām “Latraps” uzņēmies pats, lai nodrošinātu lauksaimniekiem nepieciešamo izejvielu sagādi par samērīgākām un prognozējamākām cenām.
Tāpat “Latraps” pārstāvji minēja, ka ņemot vērā lauksaimnieku maksātspējas un likviditātes izaicinājumus, tika meklēti risinājumus “Latraps” pircēju saistību daļējai pārnešanai uz nākošo ražas ciklu.
Runājot par šo gadu, kooperatīvā norādīja, ka nozares šī gada izaicinājums būs stabilizēt finanšu situāciju, balstoties uz pērnā gada mācībām, kas gūtas pilnībā neprognozējamos apstākļos. Tostarp lauksaimniekiem savā biznesā būs rūpīgi jāpārdomā līdzšinējie risku pārvaldības modeļi, lai samazinātu ekstrēmo laikapstākļu ietekmi uz saimniecību finansiālo stāvokli.
“Latraps” atzīmēja, ka pērnais gads lauksaimniekiem ir devis ieskatu tajā, kāda varētu izskatīties lauksaimniecība klimata pārmaiņu ietekmē. Piemēram, kooperatīvā juta produkcijas pirmapstrādes un uzglabāšanas kapacitātes trūkumu, tādēļ apjomīgākie investīciju mērķi tuvākajos gados saistīsies ar graudu glabāšanas jaudu palielināšanu Latvijā un infrastruktūras attīstību, mazinot oglekļa emisiju apjomu.
Kooperatīva pārstāvji arī norādīja, ka ir vairākkārt pieaudzis pieprasījums pēc informācijas apmaiņas starp zemnieku un pārējām iesaistītajām pusēm – piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, pircējiem un valsts pārvaldi. Tostarp zemnieku pašu pieredzētais liecina, ka kvalitatīvs informācijas sistēmu atbalsts var ievērojami atvieglot zemnieka ikdienas pienākumus, turpretī nekvalitatīvs – padarīt saimniekošanu par neiespējamu.
“Latraps” ieskatā nepieciešams pēc iespējas vairāk lauksaimniekiem atvieglot piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem
un nodrošināt ērtu komunikāciju ar valsts pārvaldes institūcijām, mazinot nepieciešamību pēc datu vairākkārtējas ievades.
Tāpat kooperatīvā piebilda, ka, ņemot vērā Zaļā kursa politikas prasības, “Latraps” sadarbībā ar akadēmiskajām un pētnieciskajām organizācijām šogad spers pirmos soļus, lai nākotnē izveidotu ilgtspējīgus un pamatotus augumaiņas ekonomiskos modeļus, kas ļautu zemniekiem pieņemt labāko lēmumu par savas zemes apstrādi.
Jau vēstīts, ka “Latraps” finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.jūnijam, strādāja ar 339,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa saruka par 26,7% un bija 2,73 miljoni eiro.
“Latraps” reģistrēta 2000.gadā. 2022.gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1190 biedru.
Lasiet arī: Lauksaimnieki piesaka protestus, prasot nozares sakārtošanu