Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Kopš otrdienas, 23.janvāra, Viļņas centrā rūc un dārd vairāk nekā 1 500 traktoru un citu lauksaimniecības transportlīdzekļu, turklāt paredzams, ka valsts lauksaimnieku streiks turpināsies arī pēc piektdienas.
Šonedēļ Viļņas centrā notika arī cits mītiņš, kurā piedalījās vairāki desmiti vides aizstāvju, kuri uzstāj, ka lauksaimnieku prasību apmierināšana notiks tikai uz vides rēķina.
Kopumā aptuveni 3 000 lauksaimnieku protestēja
pie valdības ēkas pret tās lauksaimniecības politiku, proti, akcīzes nodokļa palielināšanu sašķidrinātajai naftas gāzei, samazinātās akcīzes nodokļa likmes atcelšanu lauksaimniekiem, obligāto prasību par ilggadīgo zālāju atjaunošanu, kā arī aizsargājamo teritoriju paplašināšanu, piena nozares krīzi, Krievijas graudu importu un citiem jautājumiem.
BNN uzrunātais Lietuvas lauksaimnieku savienības Anīkšču rajona nodaļas priekšsēdētājs Žilvins Augustinavičus (Žilvinas Augustinavičius) sacīja, ka uz Viļņu ar smago tehniku, galvenokārt traktoriem, devās 33 vietējie lauksaimnieki.
“Mēs pilnībā atbalstām šīs prasības. Lai gan vēl nav zināms, vai valdība un Zemkopības ministrija izpildīs visas mūsu prasības, dažas no tām – piemēram, atcelt paaugstināto akcīzes nodokli naftas gāzei un atcelt jaunos noteikumus marķētai, t.i., ar nodokļiem neapliekamajai dīzeļdegvielai – tika ņemtas vērā vēl pirms protesta akcijas sākuma. Attiecīgie likumdošanas grozījumi būtu jāiekļauj un jāapspriež Seima pavasara sesijā,” viņš sacīja.
Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem “zaļo” dīzeļdegvielu vairs nevar
izmantot transportlīdzekļos, kurus izmanto citiem mērķiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību, piemēram, kravas automašīnās, piekabēs utt. Protestētāji pieprasa atcelt jaunos noteikumus par tā dēvēto marķēto, t. i., neapliekamo degvielu.
Lauksaimnieki vaino valdību par to, ka nesen tika atcelti nodokļu atvieglojumi sašķidrinātajai naftas gāzei. Tagad akcīzes nodoklis ir 304,1 euro par tonnu, salīdzinot ar nulli Latvijā un mazāk nekā 50 euro Vācijā. Lauksaimnieki pieprasa atjaunot atvieglojumus.
Lauksaimnieki iebilst arī pret Lietuvas valdības un Zemkopības ministrijas lēmumu samazināt tā sauktās buferzonas ap ūdenstilpēm un aizsargājamām teritorijām viņu zemēs. Viņi pieprasa, lai gadījumā, ja šīs zonas tiks paplašinātas, tas nenotiktu uz viņu rēķina vai arī lai viņiem izmaksā kompensāciju.
Lauksaimnieki arī prasa valdībai pārtraukt Krievijas labības tranzītu caur Lietuvu. Tā kā Eiropas Savienība (ES) nav noteikusi sankcijas Krievijas pārtikas produktiem, daži lauksaimnieki apgalvo, ka tas samazina viņu eksportēto graudu cenas.
Lauksaimnieki arī pieprasa, lai viņiem atļauj vismaz 5% aramzemes saglabāt
kā zālājus, kas ļauj vismaz piecus gadus to neapstrādāt. Tagad, ja šis īpatsvars samazinās zem 5%, Valsts maksājumu aģentūra uzliek lauksaimniekiem par pienākumu to atjaunot. Lauksaimnieki, kas neaudzē lopkopības produkciju, apgalvo, ka viņiem nav ekonomiski izdevīgi atstāt daļu savas zemes neapstrādātu.
Lauksaimnieki arī pieprasa noteikt minimālo cenu, kas ir lielāka par pašizmaksu, par kādu pārstrādātājiem jāiepērk piens. Piena iepirkšanas problēmu risinājums. Šī ir sena problēma: pagājušajā gadā piensaimnieki visā Lietuvā protestēja pēc tam, kad kritās svaigpiena cena. Viņi dalīja pienu bez maksas un pie pārstrādātāju un mazumtirgotāju administratīvajām ēkām uzstādīja koka krustus.
Vēl pirms lauksaimnieku protesta akcijas sākuma
zemkopības ministrs Ķēstutis Navicks (Kęstutis Navickas) LRT Radio sacīja, ka viņš ir veicis pasākumus, lai “labotu pieļautās kļūdas”. Ar to viņš konkrēti domāja paaugstinātos nodokļus naftas gāzei un marķētajai degvielai.
“Tiesību aktu reģistrā ir publicēts likumprojekts par iepriekšējā režīma atjaunošanu “zaļajai” dīzeļdegvielai, kā arī par akcīzes nodokļa samazināšanu naftas gāzei līdz 41 eiro [par tonnu],” tika citēts ministrs.
Viņš arī sacīja, ka ministrija turpinās sarunas ar lauksaimniekiem par viņu atlikušajām prasībām.
Daži lauksaimnieki, kas protestēja, atzina, ka brauciens uz Viļņu viņiem izmaksājis aptuveni 300 eiro.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonyte) atteicās tikties ar lauksaimniekiem, paskaidrojot, ka viņas darba grafiks ir pilnībā noslogots. Tikmēr lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks un vides ministrs Simons Gentvils (Simonas Gentvilas) trešdien, 24.janvārī, tikās ar protestētājiem, taču viņi tika izsvilpti.
Lietuvas Darba devēju konfederācijas prezidents Dans Arlausks (Danas Arlauskas) aģentūrai BNN sacīja, ka Lietuvas lauksaimnieku problēmas sniedzas tālu aiz Lietuvas robežām.
“Šobrīd es esmu Vācijā un runāju ar vairākiem vācu lauksaimniekiem. Un viņi man saka to pašu, ko es dzirdu no mūsu Lietuvas lauksaimniekiem – lauksaimniekiem, lai arī kurā Eiropas valstī viņi atrastos, trūkst skaidrības un stabilitātes attiecībā uz viņu nākotni. “Šobrīd es esmu Vācijā un runāju ar vairākiem vācu lauksaimniekiem. Un viņi man saka to pašu, ko es dzirdu no mūsu Lietuvas lauksaimniekiem – lauksaimniekiem, lai arī kurā Eiropas valstī viņi atrastos, trūkst skaidrības un stabilitātes attiecībā uz viņu nākotni. Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi Zaļo direktīvu un palīgdokumentus, neņemot vērā lauksaimnieku intereses. Vācieši man skaidri saka: “Mēs neesam tam gatavi. Ja tā tiks īstenota tāda, kāda tā ir, mēs bankrotēsim, kam būs negatīvas sekas: daudz augstākas pārtikas cenas, spriedze.
Viss, ko lauksaimnieki vēlas zināt, ir tas, kāda būs ES lauksaimniecības politika pēc 5 vai 10 gadiem.
Īsāk sakot, redzējums un stratēģija lauksaimniecības jomā ir nepieciešama tikpat lielā mērā kā vides jomā,” viņš teica.
Viļņas Mīkola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), kuru uzrunāja BNN, sacīja, ka, lai gan protesta organizatori noliedz jebkādus politiskus motīvus, ir skaidrs, ka pašvaldības, kuru padomēs pārsvarā ir sociāldemokrāti un “Zaļo un zemnieku savienības” pārstāvji, gūs labumu no protesta Viļņā.
“Nav noslēpums, ka lielie zemes īpašnieki pārstāv abas partijas. Taču protesta akcijas iemesls bija vides ministra Simona Gentvila neprātīgais lēmums pēkšņi un krasi paaugstināt akcīzes nodokli no nulles līdz 300 eiro par tonnu, kamēr Latvijā nodoklis ir nulle, bet Vācijā – mazāk nekā 50 eiro,” viņš sacīja BNN.
Gan Lietuvas iedzīvotāji, gan uzņēmumi, kas izmanto gāzi mājsaimniecībās un ražošanā, bija šokēti par šo cenu paaugstināšanu.
Tikmēr vairāki desmiti vides aizstāvju trešdien Viļņā rīkoja pretprotestu,
aicinot valdību nepiekāpties lauksaimnieku prasībām, kas, viņuprāt, apdraudēs vides aizsardzību. “Zaļie” protestētāji uzstāj, ka piekāpšanās sarunās ar lauksaimniekiem notiktu uz vides aizsardzības rēķina.
Aktīvisti nesa plakātus ar informāciju par putnu sugu izmiršanu, datiem par klimata pārmaiņām un iemesliem, kāpēc ir nepieciešams saglabāt apdraudētās pļavas.
Lietuvas Dabas fonda pārstāvis Edmunds Greims (Edmundas Greimas) Lietuvas ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka pēdējo 20 gadu laikā, intensīvākas lauksaimniecības un ilgtspējīgu risinājumu trūkuma dēļ ekoloģiskā situācija lauksaimniecībā ir pasliktinājusies. Un, kad valdība lemj par pasākumiem, lauksaimnieki tos neņem vērā.
“Es saprotu, ka lauksaimnieki ir neapmierināti, un varbūt šie pasākumi ir radikāli, varbūt tie ir pārāk pēkšņi, varbūt tos vajadzēja īstenot maziem soļiem, bet mums kā sabiedrības un dabas pārstāvjiem tas nepatīk, mums nepatīk, ka izzūd bioloģiskā daudzveidība, ka viņi uzar līdz grāvja vai strauta malai un ka visi mēslošanas līdzekļi nonāk tur,” aģentūrai BNS sacīja Greimss.
Pēc viņa teiktā,
no Lietuvas Baltijas jūrā ieplūst arvien vairāk mēslojuma, kas izraisa ziedēšanu,
un visas valstis ir satrauktas, bet neviens nezina, kā šo problēmu risināt. Vides ministrija ir ierosinājusi izveidot trīs metru ūdens aizsargjoslas, bet lauksaimnieki saka, ka negrasās atdot ne metru, un grib uzart visu zemi.
Tikmēr protestu laikā prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) sacīja, ka redz valdības politisko gribu novērst kļūdas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus Viļņā.
“Mums ir jāatzīst, ka tika pieļautas zināmas kļūdas, sagrozījumi vai pārsteidzīgi soļi, ja tos tā var nosaukt,” viņš teica.
