Gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēc visu rēķinu un ikdienas izdevumu apmaksas viņiem nepaliek pāri brīvo līdzekļu, ko novirzīt uzkrājuma veidošanai, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu centra SKDS kopīgi īstenotā aptauja.
Aptauja tika veikta no 2023.gada 17. līdz 19.februārim, interneta vidē aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
No šiem datiem tiek secināts, ka kopējā ekonomiskā situācija atstājusi negatīvu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, jo pēdējā pusotra gada laikā cilvēku bez brīvajiem līdzekļiem kļuvis vairāk – pēc tad veikta pētījuma datiem, viņu skaits tagad palielinājies par 13 procentpunktiem. [Paziņojums te atsaucas uz tirgus pētījumu kompānijas Norstat Latvija aptauju, kas veikta 2021.gada 2.–8.septembrī, tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot 1002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.]
Vislielākais brīvo līdzekļu trūkums patlaban vērojams iedzīvotājiem vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem – 53% no viņiem norāda, ka pēc ikmēneša pamatvajadzību segšanas nekas nepaliek pāri.
Vismazāk šī problēma skar cilvēkus vecumā no 25 līdz 34 gadiem
– šajā grupā tādu atbildi snieguši vien 30%.
Savukārt 54% aptaujāto norāda, ka viņiem ir līdzekļi uzkrājuma veidošanai. Pusotra gada laikā šādu cilvēku kļuvis par 15 procentpunktiem mazāk – jo 2021.gadā uz brīvo līdzekļu esamību norādīja 69% respondentu. No viņiem 28% aptaujāto līdzekļi uzkrājumam patlaban paliek pāri katru mēnesi, bet 26% – tikai dažkārt.
Pēc ERGO un SKDS aptaujas datiem, 62% no tiem respondentiem, kuru rīcībā ir brīvie līdzekļi, uzkrājuma veidošanai ir gatavi novirzīt vismaz 10% vai vairāk ikmēneša ienākumu. Savukārt 24% aptaujāto uzkrājumam var veltīt mazāku summu – līdz 5% no ienākumiem.
Respondenti ar augstāku ienākumu un izglītības līmeni biežāk norāda, ka uzkrājumu veidošanai var atvēlēt lielāku ienākumu daļu. Tā 37% no aptaujātajiem brīvo līdzekļu īpašniekiem, kuru mēneša vidējie ienākumi uzskatāmi par zemiem (400 eiro un mazāk uz vienu cilvēku ģimenē), uzkrājumam gatavi novirzīt vismaz 10% un vairāk no saviem ienākumiem. Savukārt respondentu ar augstiem ienākumiem (vismaz 1101 eiro un vairāk uz vienu cilvēku ģimenē) vidū šādu ienākumu daļu uzkrājumam ir gatavs veltīt 89%.
Lasiet arī: Praktiski visas aptaujātās mājsaimniecības cenšas taupīt energoresursus
