Nozare nepārstāj pārsteigt ar savu spēju pretoties izaicinājumiem – 2023. gads mazumtirdzniecība sākās ar kāpumu, apbrīnu par to izsaka Swedbank ekonomiste Laimdota Komare. Jo, tāpat kā pērnā gada otrajā pusē, arī šī gada janvārī augstā inflācija turpināja deldēt iedzīvotāju pirktspēju.
Ziemas mēnešos papildu slogu rada arī lielie apkures rēķini. Izmaksu slogs iedzīvotājiem ir būtiski audzis, bet arī šajos apstākļos tie iepirkās vairāk nekā pirms gada. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 20,4%. Tikmēr pārdošanas apjomi, kas koriģēti ar inflāciju un ir kalendāri izlīdzināti, kāpa par 2,9%.
Pārtikas veikalos pārdošanas apjomi turpināja sarukt
– salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, tie samazinājās par 3,2%. Nepārtikas preču tirdzniecībā reģistrēts 5,7% pieaugums. Arī degvielas pārdošanas apjomi joprojām turpināja augt (+8.5%).
Kritums pārtikas tirdzniecības veikalos, ļoti iespējams, liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji augstās inflācijas ietekmē ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus. Visticamāk, ka kopējā dzīves dārdzība un strauji augošās pārtikas produktu cenas ir mudinājušas iedzīvotājus taupīt uz pārtiku. Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni veido lielāko mājsaimniecību izdevumu grupu. 23% no vidējās mājsaimniecības izdevumiem tiek novirzīti šo preču iegādei.
Mazāk turīgai ģimenei pārtikas īpatsvars tēriņos ir vēl lielāks. Tā ir liela izdevumu daļa, tādēļ tur var rast arī lielākas iespējas ietaupīt. Kāds taupības nolūkos pērk mazāk, kāds dod priekšroku akcijas precēm, bet cits aizvieto dārgākus produktus ar lētākiem analogiem.
Savukārt nepārtikas preču tirdzniecība izskatās daudz noturīgāka. Kad ģimenes finanšu situācija pasliktinās, tad parasti vairāk tiek taupīts uz precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības.
Attiecīgi varētu gaidīt kritumu nepārtikas preču pārdošanā, tomēr redzam, ka tā nav.
No vienas puses, kopējo bildi joprojām traucē saskatīt pandēmijas ierobežojumu ēna. Ierobežojumi daudz būtiskāk ietekmēja tieši nepārtikas preču tirdzniecību, kas pērnā gada sākumā vēl nebija atguvusies. No otras puses, vērojam diezgan lielu un, visticamāk, pieaugošu ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā.
Inflāciju daudz sāpīgāk izjūt mazāk turīgie. Savukārt turīgākā sabiedrības daļa var atļauties jostu tik būtiski nesavilkt. Kritumi janvārī reģistrēti vien retajai nepārtikas preču grupai. Visdrīzāk, mazumtirgotāji turpināja audzēt pārdošanas apjomus uz turīgākās sabiedrības daļas rēķina. Pēdējo pāris mēnešu laikā gan neliels atslābums nepārtikas tirdzniecībā ir vērojams. Salīdzinot ar rudeni, mazāk tiek pirkti, piemēram, pulksteņi un juvelierizstrādājumi, ar kultūru, atpūtu un sportu saistītas preces, apģērbi un apavi.
Gan janvārī, gan februārī iedzīvotāju noskaņojums uzlabojās. Iedzīvotāji mazliet pozitīvāk vērtēja ekonomisko attīstību un savas personīgās finanses nākotnē. Tomēr, neskatoties uz nelielu uzlabojumu, noskaņojums joprojām ir visai drūms, un gaidāms, ka mājsaimniecību pirktspēja gada pirmajā pusē vēl turpinās sarukt.
Šis gads mazumtirdzniecībai nebūs viegls. Pieprasījums, visticamāk, būs vājš visu gadu, uz lēnu atgūšanos var cerēt gada otrajā pusē. Mazumtirdzniecības atkopšanās būs atkarīga no tā, cik strauji atkāpsies inflācija, un cik noturīgs būs darba tirgus, uzsver Komare.
Lasiet arī: Latvijā 44% aptaujāto trūkst brīvu līdzekļu uzkrājumam
