Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 13,6%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” publiskotie dati.
Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,4%), Bulgārijā (+15,8%), Horvātijā (+15,2%) un Polijā (+14,1%). Lietuvā darbaspēka izmaksas palielinājušās par 10,9%, bet Igaunijā – par 7,4%.
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas pirmajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 5,5%, bet eirozonā pieaugums bija par 5,1%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 5,5%, bet eirozonā kāpums bija par 4,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas janvārī-martā bija par 12,3% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 11,1%, bet Igaunijā reģistrēts 7,9% kāpums.
Savukārt būvniecībā ES vidējās darbaspēka izmaksas stundā janvārī-martā gada izteiksmē palielinājās par 5,8%, bet eirozonā – par 5,2%. Tostarp Latvijā reģistrēts izmaksu pieaugums par 14,7%, Lietuvā bijis kāpums par 15,5%, bet Igaunijā pieaugums par 6,2%.
Pirmajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 5,5%, bet eirozonā par 5% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 13,1%, Lietuvā – par 9,3%, bet Igaunijā – par 7,2%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.
Lasiet arī: “Progresīvie” kultūras ministra amatam virza KM parlamentāro sekretāri Lāci