Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina, ka 2023. gada sākumā Latvijā bija 1, 883 miljoni iedzīvotāju – par 7,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.
Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39%, salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.
Dzimstības lejupslīde turpinās. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4% mazāk nekā 2021.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā. Pērn nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.
Aizvadītajā gadā, mazinoties saslimstībai ar Covid-19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no -17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz -14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.
Turpinoties karadarbībai Ukrainā, būtiski pieaug imigrācija. Ja 2021.gadā iebraucēju skaits palielinājās par 43,5 %, salīdzinājumā ar 2020.gadu, tad 2022.gadā tas bija trīs reizes lielāks nekā gadu iepriekš – valstī iebrauca 38,7 tūkstoši cilvēku (2021. gadā – 12,7 tūkstoši). Aizbraucēju skaits no Latvijas arī pieauga – 2020. gadā tie bija gandrīz 12 tūkstoši, 2021. gadā – gandrīz 13 tūkstoši, bet 2022. gadā – 16,7 tūkstoši jeb par 28,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
No Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 24,9 tūkstoši cilvēku jeb 64,2 % no kopējā iebraucēju skaita. No tiem 24,6 tūkstoši bija no Ukrainas. Pērn pieaudzis arī imigrantu skaits (10,7 % no visiem imigrantiem) no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS)* valstīm – 4,1 tūkstotis iebraucēju, par tūkstoti jeb 36,4% vairāk nekā 2021. gadā.
Tajā skaitā no Krievijas ieradās 2,2 tūkstoši imigrantu.
Savukārt no Apvienotās Karalistes iebrauca 2,8 tūkstoši jeb 7,2 % no kopējā imigrantu skaita (2021. gadā – 2,5 tūkstoši).
2022.gadā 9,3 tūkstoši jeb 24,0% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Savukārt 2021.gadā remigrantu bija gandrīz 7 tūkstoši jeb 54,8%. Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.
Pērn no Latvijas aizbrauca 16,7 tūkstoši iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2022.gadā emigrēja 11,6 tūkstoši – par 39,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Vāciju pieauga par 16,3 % – emigrēja 2,9 tūkstoši (2021.gadā – 2,5 tūkstoši). Uz Apvienoto Karalisti izbraukušo skaits bija 2,6 tūkstoši – gandrīz tikpat, cik 2021.gadā. Uz NVS valstīm 2022. gadā emigrēja 0,3 tūkstoši cilvēku jeb par 15,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. 71,1% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2021.gadā – 71,3 %).
Turpinās sabiedrības novecošanās, vidējais iedzīvotāju vecums ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,2 gadiem Latgalē.
Nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās. Līdz ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn nedaudz palielinājās – par 485, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16,0% no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15–63 gadi arī palielinājās – par 2 596, bet īpatsvars (61,7 %) palielinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Arī senioru vecumā virs 64 gadiem skaits pieauga – par 4 170 jeb 1%, īpatsvaram (22,4 %) palielinoties par 0,1 %.
Ukraiņu skaits ir pieaudzis, pārējo Latvijas lielāko tautību skaits – sarucis. Pērn samazinājās Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4%, poļi – par 2,3%, krievi – par 1,9%, bet ukraiņu skaits auga par 35,3%. Latvijā dzīvo 56,7 tūkstoši ukraiņu, bet 7 tūkstošiem Ukrainas bēgļu tautība nav zināma – līdz ar to kopējais ukraiņu skaits Latvijā varētu būt ap 60 tūkstošiem. No tiem kara bēgļu skaits ir 23,5 tūkstoši jeb 1,2 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Latviešu īpatsvars 2023.gada sākumā bija 62,4%, un, tāpat kā gadu iepriekš, tas samazinājies par 0,5%.
No visiem valsts iedzīvotājiem 87,2% ir dzimuši Latvijā, 12,8 % – ārvalstīs. Eiropas Savienības valstīs dzimuši 1,2% Latvijas iedzīvotāju; 5,4% – Krievijas Federācijā; 2,8% – Ukrainā; 2,0% – Baltkrievijā; 1,4 % – citās valstīs. Latvijā dzimuši 94,8% bērnu vecumā līdz 17 gadiem, tad seko 7 660 jeb 2,1 % bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,2 % – Apvienotajā Karalistē, pa 0,3 % – Īrijā un Krievijā.
Pēc valstiskās piederības 86,1 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,9 %), 9,3% ir nepilsoņi (attiecīgi – 9,7%), 2% – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 2,6 % – citu valstu pilsoņi (no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi).
No visiem Latvijas nepilsoņiem 50,7% dzīvo Rīgā, un tie ir 14,6% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 75,5 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 66,5%, un tikai 37,8 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.
Šī gada sākumā 49,1% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti, bet 3,4% vīriešu un 15,8% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 69,5% vīriešu un 63,3% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
Iedzīvotāju skaits pieaug septiņpadsmit novados. Pērn valstī dzīvoja 1,315 miljoni jeb 69,8 % pilsētu iedzīvotāju un 568 tūkstoši jeb 30,2% lauku iedzīvotāju. Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (53,1%) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.
Pērn iedzīvotāju skaits palielinājās Pierīgā – par 1,8 % jeb gandrīz 7 tūkstošiem; Rīgā – par 0,6% jeb 3,7 tūkstošiem; nedaudz arī Zemgalē – par 0,01% (30 cilvēkiem). Iedzīvotāju skaits saruka Kurzemē – par 0,4% (917); Vidzemē – par 0,2% (335); savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 0,9 % (2,2 tūkstošiem cilvēku).
Rīgā dzīvo nepilni 610 tūkstoši iedzīvotāju,
kas ir 32,4% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,4% no pilsētu iedzīvotājiem.
Pērn iedzīvotāju skaita pieaugums bija piecās valstspilsētās: Jūrmalā – par 1,2% jeb 597 cilvēkiem; Rīgā – par 0,6 % jeb 3,7 tūkstošiem; Jelgavā – par 0,3% (142), Jēkabpilī – par 0,1% (18) un Ogrē – par 0,1% (12).
Iedzīvotāju skaits nedaudz saruka pārējās piecās valstspilsētās: Valmierā – par 0,8% jeb 172 cilvēkiem; Liepājā – par 0,4% (272); Rēzeknē – par 0,4% (103); Daugavpilī – par 0,3% (270) un Ventspilī par 0,02% (7). Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Visās bija vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju, izņemot Valmieru.
iedzīvotāju skaits 2022. gadā pieauga 17 novados no 36 – visos Pierīgas novados (izņemot Limbažu novadu), kā arī Cēsu, Jelgavas, Ludzas, Varakļānu, Dienvidkurzemes, Valkas un Smiltenes novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (4,8% jeb 1 635 cilvēki).Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ropažu, Ķekavas un Ādažu novados.
Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – gandrīz 58 tūkstoši – un Valmieras – 50,7 tūkstoši iedzīvotāju – novadi. Vismazākie – Valkas novads ar 7,6 tūkstošiem un Varakļānu novads ar trijiem tūkstošiem iedzīvotāju.
Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no visiem iedzīvotājiem. Bērnu skaits 2022.gadā te pieauga par 1,4% jeb 1 tūkstoti. Arī Vidzemes reģionā auga bērnu skaits – par 0,4% jeb 111 bērniem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,6 %, kur arī visvairāk samazinājās viņu skaits – par 1,1% jeb 374 bērniem. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 26,6% no iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novados – attiecīgi tikai 11,0% un 11,8%.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–63 gadi svārstās no 60,7% Kurzemē līdz 62,0% Rīgā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga Pierīgā – par 4,2 tūkstoti – un Rīgā – par trim tūkstošiem. Visvairāk tas samazinājās Latgalē – par 2,1 tūkstoti. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,0% Rīgā līdz 59,1% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā ir Valkas novadā (57,5%), visvairāk – Rēzeknes novadā (64,8%).
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem (visvairāk Latgalē – 24,7%, vismazāk Pierīgā – 19,4%). Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars ir Ventspilī (25,4%), bet vismazākais Jelgavā – 20,9%. Visvairāk senioru ir Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi – 27,3% un 27,2% iedzīvotāju ir vecumā virs 64 gadiem, vismazāk viņu ir Mārupes novadā – 11,1 %.
Arī kaimiņvalstīs pērn ir novērots straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Igaunijā 2023.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,366 miljoni, bet novērots rekordzems dzimstības līmenis, kā arī rekordaugsts migrācijas līmenis – Igaunijā iebrauca 49 414 personas (tai skaitā 33,2 tūkstoši kara bēgļu); no Igaunijas emigrēja 9 657 personas, līdz ar to imigrācija piecas reizes pārsniedza emigrāciju.
Savukārt Lietuvā 2023.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,860 miljoni (provizorisks novērtējums), kas ir par 54 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2022.gadā ietekmēja ievērojams pozitīvā starptautiskās migrācijas saldo pieaugums lielā Ukrainas bēgļu skaita dēļ. Iebraucēju skaits pārsniedza aizbraucēju skaitu par 72,4 tūkstošiem. Arī šajā valstī ir negatīvs dabiskais pieaugums – mirušo skaits par 18,4 tūkstošiem pārsniedza dzimušo skaitu (2022. gadā Lietuvā bija 22,1 tūkstotis dzimušo, kas ir zemākais rādītājs līdz šim).
* Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis ir Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.
