Baltijas valstīs šobrīd darbojas vairāk nekā 200 uzņēmumu, kas izstrādā aizsardzības un dual-use tehnoloģijas, liecina pirmais šāda mēroga Baltijas aizsardzības inovāciju ekosistēmas kartējums, ko sagatavojuši Venture Faculty un Latvijā izstrādātā platforma Proposal Peak. Pētījums tapis sadarbībā ar vienu no pasaules lielākajām uzņēmumu un investīciju datubāzēm Dealroom.
Kartējums atklāj strauji augošu nozari, kuras attīstību veicina gan pieaugošie aizsardzības budžeti Eiropā, gan liela apjoma finansējuma pieejamība inovācijām, pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai.
Pētījumā identificēti 200 uzņēmumi, no kuriem 83 atrodas Igaunijā, 55 Lietuvā, 47 Latvijā, bet vēl 15 ārvalstu uzņēmumi izveidojuši nozīmīgu klātbūtni Baltijas reģionā. Savukārt pēc operacionālās klātbūtnes Latvijā identificēti 59 uzņēmumi.
“Pēdējo gadu laikā Baltijas valstis ir kļuvušas par vienu no interesantākajiem aizsardzības inovāciju reģioniem Eiropā. Mūsu mērķis bija pirmo reizi apkopot šo ekosistēmu vienuviet un parādīt gan tās mērogu, gan attīstības potenciālu,” norāda pētījuma pārstāvji.
Pētījums rāda, ka 81 uzņēmums savus produktus galvenokārt izstrādā bruņotajiem spēkiem, savukārt 77 uzņēmumi darbojas dual-use segmentā, attīstot tehnoloģijas, kurām ir gan civilais, gan militārais pielietojums.
Straujāk augošās kategorijas Baltijā ir droni, autonomās sistēmas un robotika, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, sensori, kā arī fotonika un lāzertehnoloģijas.
Latvija izceļas dronu un savienojamības tehnoloģijās
Kartējuma autori secina, ka Latvija Baltijas mērogā īpaši izceļas dronu, autonomo sistēmu un savienojamības tehnoloģiju jomā.
Latvija ir Dronu koalīcijas dibinātāja un vadītāja – starptautiskai iniciatīvai, kurā iesaistījušās 20 valstis. Aizsardzības ministrija šo iniciatīvu raksturo kā vienu no Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicinātājiem aizsardzības jomā.
Par vienu no spilgtākajiem nozares uzņēmumiem tiek minēts Origin Robotics, kas attīsta gan ofensīvu dronu, gan pretdronu tehnoloģijas.
Būtisku lomu ekosistēmā spēlē arī LMT, kas koordinē aptuveni 11 miljonu eiro vērtu Eiropas Aizsardzības fonda projektu VANTAGE, kura mērķis ir nākamās paaudzes vertikālās pacelšanās bezpilota lidaparātu izstrāde sešu valstu konsorcijā.
Papildus dronu tehnoloģijām Latvijā spēcīgas pozīcijas veidojas arī valodu tehnoloģijās un mākslīgajā intelektā, kur viens no pazīstamākajiem uzņēmumiem ir Tilde, kā arī kritiskās infrastruktūras noturības un komunikāciju risinājumu segmentā.
Nozīmīgs attīstības solis sperts arī 2025. gadā, atklājot Autonomo sistēmu kompetences centru, kura uzdevums ir savienot bruņoto spēku operacionālās vajadzības ar tehnoloģiju izstrādātājiem un iepirkumu procesiem.
Baltijas priekšrocība – ātrums un praktiskā pieredze
Pētījuma autori uzskata, ka Baltijas konkurētspēja Eiropas mērogā balstās ne tikai tehnoloģijās, bet arī spējā ātri ieviest inovācijas praksē.
Lietuva šobrīd ir viena no pasaules līderēm lāzertehnoloģijās. Uzņēmums Light Conversion kontrolē būtisku daļu globālā ultra ātro lāzeru tirgus, savukārt Lietuvas fotonikas nozare aug aptuveni desmit reizes straujāk nekā Eiropas vidējais rādītājs.
Tikmēr Igaunija nostiprinājusi līdera pozīcijas kiberdrošībā, pateicoties NATO Kiberaizsardzības izcilības centram Tallinā, starptautiskajām mācībām Locked Shields un NATO DIANA inovāciju programmām.
Latvijas priekšrocība ir iespēja uzņēmumiem testēt risinājumus reālā vidē. Latvijā atrodas NATO DIANA testa centrs 5G, mākslīgā intelekta un lielo datu risinājumiem, kas balstīts uz aizsardzības tehnoloģiju izmēģinājumu infrastruktūru Ādažos.
Eiropā veidojas vēsturiski liels finansējuma apjoms
Pētījuma autori norāda, ka aizsardzības inovāciju attīstību tuvākajos gados veicinās arī strauji augošais Eiropas finansējums.
Eiropas Savienībā šobrīd darbojas vairāki lieli finansēšanas instrumenti, tostarp SAFE programma ar potenciālu līdz 150 miljardiem eiro aizdevumos un ReArm Europe / Readiness 2030 iniciatīvas, kuru kopējais mērķis pārsniedz 800 miljardus eiro.
Savukārt Proposal Peak platforma ik dienu apkopo un analizē aptuveni 45 000 aktīvu grantu un iepirkumu iespēju ar kopējo potenciālo vērtību ap 150 miljardiem eiro. Aptuveni 15 – 25% no šīm iespējām ir saistītas ar aizsardzības un dual-use tehnoloģijām.
Lai gan platformas automatizētie projektu sagatavošanas rīki vēl tiek izstrādāti, Proposal Peak komanda jau līdz šim palīdzējusi sagatavot un iesniegt vairāk nekā 100 projektu un iepirkumu pieteikumus dažādās Eiropas un nacionālā līmeņa programmās.
Lasiet arī: Latvija izvietos papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas pie austrumu robežas